Jauno gadu Latvijas Banka sagaidīja bez prezidenta, jo koalīcija nebija spējusi ievēlēt bankas prezidentu. Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanas process ir kļūvis par simbolu Evikas Siliņas vadītās koalīcijas politiskajai mazspējai. Jau ilgi pirms oficiālā lēmuma pieņemšanas bija skaidrs, ka šis process izraisīs pretrunas un diskusijas. Taču tieši koalīcijas nespēja vienoties un operatīvi rīkoties ir padarījusi šo jautājumu par ilgstošu un nevajadzīgi sarežģītu procesu.
Latvijas Bankas prezidenta amats ir viens no svarīgākajiem valstī, un šī pozīcija pieprasa profesionālismu, kompetenci un stingru vadību. Latvijas Bankas vadītājs pārstāv Latviju Eiropas Centrālajā bankā, tas nozīmē lemj par visas eirozonas monetāro politiku. Taču Latvijas Bankas kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas process atklāja, ka koalīcijas līderi ir iesprūdši diskusijās un nebeidzamās konsultācijās, nevis koncentrējas uz valstiski svarīgām prioritātēm.
2024. gada izskaņā Jaunā Vienotība atsauca savu kandidātu Mārtiņu Kazāku, to pašu darīja arī ZZS, atsauicot savu kandidātu Reini Bērziņu. Evikas Siliņas koalīcija, ir kārtējo reizi pierādījusi, ka tā nav spējīga pieņemt lēmumus laikus, tai vietā velkot garumā.
Koalīcijas politiskais ļenganums ir ļāvis jautājumam par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu pārvērsties no diskusijas par kandidātu atbilstību profesionāliem kritērijiem, no labāko kandidātu meklēšanas, par valsts mēroga diskusiju par kārtējās koalīcijas politiskajām intrigām un iekšējās stabilitātes trūkumu. Rezultātā tika radīts iespaids, ka valsts svarīgākais finanšu amats tiek izmantots kā instruments politisko kompromisu panākšanai, nevis kā iespēja iecelt amatā izcilāko no iespējamajiem kandidātiem.
Jāatzīmē, ka vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu laikus, rada nestabilitātes riskus. Latvijas Bankai ir kritiska loma valsts ekonomikas attīstībā, un negatīvi signāli no politiskās vadības samazina investoru uzticību Latvijai un mūsu tirgus izaugsmes iespējas.
Šodien medijos parādījās ziņa par to, ka pēc vairāku mēnešu vilcināšanās, un pēc tam vēl atlikšanas uz mēnesi, koalīcija tomēr vienojās virzīt par Latvijas Bankas prezidentu, esošo bankas vadītāja vietnieci Santu Purgaili. Ja viņa tiks ievēlēta, tad Purgailes kundzei var novēlēt veiksmi darbā, kā arī izturību līdz 2026. gada Saeimas vēlēšanām strādāt kopā ar šo neizlēmīgo un mūžīgi lēmumus atliekošo Evikas Siliņas koalīciju.
Aleksejs Savoņins,
“Jaunieši attīstībai” biedrs