Kopš 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir aizliegta nikotīna spilventiņu tirdzniecība, kā arī tika ieviests aizliegums aromatizēto šķidrumu tā saucamajiem veipiem un vienreizējo e-cigarešu pārdošanai. Latvijas parlaments ar šo lika saprast, ka deputāti (gan koalīcija, gan opozīcija) naktīm neguļ un domā par sabiedrības veselību, īpaši par jauniešiem, kuri iecienīja jaunus un garšīgus cigarešu aizvietotājus. Bet ko patiesībā nozīmē šie nu jau kārtējie aizliegumi? Šo centīšos izskaidrot šajā rakstā.
Nav ne mazāko šaubu, ka gan nikotīna, gan alkohola patēriņš ir kaitīgs veselībai. Diemžēl Latvijas sabiedrības veselības dati nav iepriecinoši. Par šo liecina Eurostat apkopotie dati par veselīga dzīves mūža ilgumu ES valstīs, kur Latvija ieņem pēdējo vietu ar vien 51 un 54 veselīgi nodzīvotiem gadiem vīriešiem un sievietēm attiecīgi, kamēr vidēji ES tas ir par veseliem 10 gadiem ilgāks – 62,8 un 63,3 attiecīgi. Vienlaikus Latvija ir viena no ES “līderēm” smēķētāju skaitā. Atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem par 2023. gadu, Latvijā ikdienā smēķē 33% pieaugušo, salīdzinājumam – Lietuvā 29%, Igaunijā – 25%.
Bet kas šajā aizliegumā ir greizs? Daudz kas ir greizs. Pirmkārt, Saeima neaizliedza pirkt vienreizējās e-cigaretes un šķidrumus veipiem. Saeima izdomāja nedaudz sarežģīt dzīvi uzņēmumiem, kuri šo produkciju pārdod, proti, tiem nācās pielāgot savu produkciju ārējai garšas aizpildīšanai, jo atkal, jauns Saeimas ierobežojums pēc būtības soda nevis nikotīna produkcijas patēriņu, bet soda smēķētājus, kuriem patīk, piemēram, aveņu, apelsīna vai ābolu garšiņas, nemaz nerunājot, ka parastajam šīs produkcijas patērētājam, lai saņemtu to pašu baudu kā pirms aizlieguma, pašreiz nākas veikt par vienu darbību vairāk jeb atsevišķi pievienot garšu nikotīna šķidrumam. Kā šis ierobežojums atturēs cilvēkus no nikotīna produkcijas patēriņa nav skaidrs!? Kā šis ierobežojums veicinās smēķēšanas atmešanu arī paliek bez atbildes.
No Ziemeļvalstīm Latvijā ienāca arī cits nikotīna produkcijas patēriņa veids – nikotīna spilventiņi. Tie ir lēti, nerada dūmus un tvaiku, netraucē apkārtējiem cilvēkiem un galu galā nepiesārņo dabu tik ļoti cik parastās cigaretes vai to mūsdienīgākie analogi. Latvijas Saeima lēma tos pilnīgi aizliegt un tie vairs nav pārdošanā nu jau vairāk nekā vienu gadu. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā, kur šāds aizliegums pastāv un tam ir visai prakstiskās sekas – kontrabanda plūst no visām pusēm. Dzirdot vārdu kontrabanda vai nelegālā tirdzniecība mums bieži rodas asociācijas ar šaubīgās kvalitātes produkciju, taču gadījumā ar nikotīna spilventiņu aizliegumu viss ir citādāk. Šie spilventiņi Latvijā nonāk no citām ES dalībvalstīm, kur tos var nopirkt pilnīgi legāli un atbilstoši ES izplatītās produkcijas standartiem. Kā pie šādiem apstākļiem uzvedas cilvēks, kurš ir pieradis lietot nikotīna maisiņus? Protams, viņš atradīs kādu nelegālo pārdevēju, kas tirgo Zviedrijā vai Igaunijā pilnīgi legāli ražoto snusu un pirks pie viņa, vai galu galā pats dosies uz Valgu vai Paņevežu un nopirks tur visu, ko vien vēlas. Svarīgi arī, ka PVN un akcīzes nodokli patērētājs vairs nemaksās Latvijā, bet gan kaimiņvalstīs.
Šo aizliegumu un ierobežojumu rezultāts ir izrādījies valstij pat kaitīgs, jo smēķēšanas problēma necik nav atrisināta, taču Latvijā plaukst nelegāla tirdzniecība un Latvijas valsts budžets nesaņem plānotos ieņēmumus no PVN un akcīzes nodokļa. 2025. gads Latvijā noslēdzās ar abu šo nodokļu vēra ņemamu neizpildi – PVN mīnuss 145 miljoni no gada plāna un mīnuss 69 miljoni eiro no gada plāna – kopā 214 miljoni eiro[1]. Daļu no šī finanšu roba rada arī deputātu nepārdomāta ierobežojumu politika. Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzsver, ka kopš 2025. gada ēnu ekonomika e-cigarešu tirdzniecībā veido ap 50% no kopējā tirgus un katru gadu šis rādītājs kāpj. E-cigarešu nelegālā tirdzniecība ir ļoti bīstama deputātu piesauktajai sabiedrības veselībai, jo lauvas tiesa e-cigarešu Latvijā nonāk no ārpus ES valstīm, kur produkcijas kvalitātes kritēriji mēdz būt būtiski zemāki.[2]Kas no tā iegūst? Noteikti ne Latvijas valsts budžets un ne paši smēķētāji.
Šis ir kārtējais pieradījums, ka aizliegums nav risinājums. Mūsdienu globālajā pasaulē aizliegumu apiešanas veidi top ātrāk nekā valsts ir spējīga saražot kārtējo aizliegumu. Bet atgriezīsimies pie šī raksta sākuma – Latvijai nudien jārīkojas, lai mazinātu kaitīgu ieradumu veidošanos, īpaši jauniešu vidū, kuri ir mūsu valsts nākotne. Daudz efektīvāks risinājums ir veselīga dzīves veida popularizēšana, ko mērķtiecīgi un vairāku gadu garumā īsteno Ziemeļvalstīs, kā arī secīga akcīžu palielināšana veselībai kaitīgajām vielām.
[1] https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/2025-gads-noslegts-ar-zemaku-budzeta-deficitu-neka-prognozets-24-no-ikp
[2] https://puaro.lv/ietekme-un-nauda/sauka-ierobezojumi-beztabakas-nikotina-produktu-lietosana-latvija-ir-kapinajusi-enu-ekonomiku/
