Konkurētspēja, dinamisms, labklājība – skan pazīstami? Tieši šādi vārdi ir visbiežāk sastopami esošās “dinamiskās” Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdības deklarācijā un trīs valdošo partiju pārstāvju intervijās medijiem. Ar vārdiem viss ir skaidrs, tiem nav ne vainas, bet kā šai valdībai veicas ar darbiem?
Sāksim no sākuma. Sen jau ir zināms, ka Latvija ieņem “goda” trešo vietu gandrīz ikkatrā Baltijas valstu ekonomiku salīdzinājumā. Ir arī skaidrs, ka ievērojamas atpalicības dēļ (ar Lietuvu 16,8%, ar Igauniju 25,2% starpība IKP tekošajās cenās uz vienu iedzīvotaju[1]), vien pāris gadu laikā ir gandrīz neiespējami apsteigt kādu no mūsu kaimiņiem, taču šeit ir svarīgi skatīties uz tendenci. Un tieši šeit ir ļoti daudz problēmu. Pēdējā “mierīgajā” gadā – 2019. gadā – Latvijas IKP rādītāju atpalicība no Lietuvas un Igaunijas bija 9,6% un 32% respektīvi. Latvijas atpalicība no Igaunijas mazinās, jo pati Igaunijas ekonomika ir sabremzējusies. Igaunija ir mūsu otrais lielākais tirdzniecības partneris un reta Eiropas valsts, uz kuru Latvija eksportē vairāk nekā importē, tāpēc iemeslu priecāties par Igaunijas ekonomikas sabremzēšanos – nav. Savukārt atpalicība no Lietuvas četru gadu laikā ir pieaugusi gandrīz divas reizes.
Ko dara Evikas Siliņas valdība?
2023. gada rudenī tā varonīgi lēma par 30 miljonu eiro pārdali par labu sadales tarifu kompensācijām mājsaimniecībām uz 3 mēnešiem (no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim). Iztērēja Eiropas Savienības fondu naudu, lai uz dažiem gadiem nepieļaut pases sagatavošanas dubulto nodevas kāpumu. Varonīgi lēma par vecu un aizkavējušos ES struktūrfondu projektu 200 miljonu eiro apmērā pārlikšanu uz jauno plānošanas periodu, kas burtiski nozīmē mazāku pieejamo naudu attīstībai līdz 2027. gadam. Stipri kavējas arī Eiropas fondu apguve tekošajā plānošanas periodā. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka valdība operatīvi reaģē uz sabiedrības sāpēm un risina akūtas vajadzības. Taču patiesībā visi valdības “atbalsti” un rīcība ir vien “ugunsgrēka dzēšana” bez ilgtspējīga piedāvājuma gan iedzīvotāju atbalstam, gan Eiropas naudas apguvei.
Ārvalstu investori investīciju vidi Latvijā novērtēja ar vēsturiski zemāko atzīmi
Situāciju pasliktina arī fakts, ka 2024. gada budžets faktiski ir otrais “tehniskais” budžets kopš 14. Saeimas ievēlēšanas. Tajā nav nevienas jaunas kaut cik būtiskas iniciatīvas tautsaimniecības straujākai izaugsmei. To labi redz ne tikai pilsoņi, bet arī “novērtē” ārvalstu investori. Tieši tāpēc vēsturiski zemākais Latvijas Ārvalstu investoru investīciju vides novērtējums 1,9 balles 5 baļļu skalā ir likumsakarīgs iznākums. Vēl jo vairāk, tikai 67% no Latvijā jau strādājošajiem ārvalstu uzņēmumiem ir gatavi turpināt investēt Latvijā (2022. gadā 79%)[2]. No tā izriet, ka turpmākajos gados nevaram cerēt arī uz vērā ņemamu privāto investīciju pieaugumu, tas diemžēl Latviju padarīs par vēl mazāk konkurētspējīgu valsti reģionā.
Sekas šādai tautsaimniecības pārvaldei ir visai nelabas – mazāk investīciju = mazāk darbavietu, mazāk darbavietu = lielāki bezdarba riski, lielāki bezdarba riski = zemākas algas, zemākas algas = cilvēkiem grūtāk izdzīvot un rezultātā cilvēki emigrē no Latvijas prom.
Kas valdībai būtu jādara, lai samazināt Latvijas atpalicību vismaz no Baltijas kaimiņiem?
Jebkura panākuma pamats ir konkrēts plāns un tā izpilde. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā reāla tautsaimniecības attīstības stratēģija, kurā jāatbild uz vienu vienkāršu, bet fundamentālu jautājumu – kādā valstī mēs gribam dzīvot nākotnē. Īpaši liela uzmanība jāpievērš tā saucamajām “nākotnes” jomām (inovācijas, izglītība/prasmes, veselība). Pietiekošie ieguldījumi šajās jomās nodrošinās apmierinošo ekonomikas izaugsmi 5% apmērā ilgtermiņā, kas ļaus būtiski ātrāk panākt kaimiņus un pietuvoties vidējam ES dzīves līmenim. Publiskajam sektoram ir jābūt pro-aktīvai sabiedrisko attiecību stratēģijai, kas paredz laikmetīga un kvalitatīva valsts tēla izveidi un intensīva tā reklamēšana pasaules līmenī. Beidzot ir jāsakārto jautājums ar darbaspēka piesaisti, ko Ārvalstu investori uzskata par vienu no galvenajiem šķēršļiem investīciju projektu īstenošanai. Bet nu ir kā ir. Kopš 14. Saeimas vēlēšanas kā nebija, tā arī nav ne plāna, ne pat ieceres to plānu izstrādāt. Saeimas deputāts Andris Šuvajevs Saeimas budžeta debatēs teica: “Šī ir pirmā centriski kreisā valdība Latvijas vēsturē”. Un tas gan pilnīgi saskan ar valdības līdz šim padarīto – kreisie politiķi uzskata, ka nauda jāsadala, nevis jānopelna.
[1] Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statistikas pārvalžu dati
[2] Latvijas ārvalstu investoru padome: https://www.ficil.lv.
