Eiropas Savienība ir iestrēgusi nepārtrauktā krīžu slazdā. Ar katru dienu Eiropas Savienība sastopas ar arvien lielākiem pretspēkiem Eiropas Savienības pamatiem – Krievijas noziedzīgais karš Ukrainā; arvien pieaugošais inflācijas un ekonomiskās nedrošības spiediens uz iedzīvotājiem; nemitīgais kreisā un labējā populisma pieaugums; jauniešu bezdarbs un mājokļu pieejamības trūkums; pieaugošais klimata pārmaiņu spiediens un apātija pret klimata pārmaiņu ierobežošanu; migrācijas krīze; dzimstības krīze; likuma varas iedragāšanās un arvien pieaugošais dalībvalstu autoritārisms – tie ir vien daži piemēri, no tiem izaicinājumiem ar kuriem sastopas Eiropas Savienība. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs viens no izšķirošiem posmiem, kuros tiks lemts vai Eiropa Savienība spēs reaģēt un risināt šīs krīzes, parādot globālu stāju, enerģiju un rīcībspēju, vai arī padosies spiedienam un turpinās norietošas varas skumjās konvulsijas.
Eiropas Savienības līgumiskā ietvara revīzija
Pēdējo reizi Eiropas Savienība pieņēma izmaiņas pamatlīgumos tālajā 2007. gadā, pieņemot Lisabonas līgumu, kurš stājās spēkā 2009. gada. Kopš tā laika Eiropas Savienība ir piedzīvoja neskaitāmus izaicinājumus, kurus risināt nācās ārpus Lisabonas līguma ietvara. Esošā Eiropas Savienības līgumiskā bāze ir novecojusi un bieži nevis palīdz solidāri dalībvalstīm risināt krīzes, bet tieši pretēji tam, rada tiesiskus šķēršļus un nepilnības, kas krīzes tikai padziļina.
Mēs “Jaunieši attīstībai” esam eirooptimisti, ticam, ka dalībvalstīm sadarbojoties ir iespējams panākt vairāk, nekā cīnoties pret vienotās Eiropas projektu. Tāpēc pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk jaunā līguma rakstīšanas process, lai pēc iespējas ātrāk novērst tos trūkumus, kuri ir esošajai līgumiskajai bāzei. Eiropas Savienība nevar būt globāli ietekmīga bez laikam atbilstoša pamatlīguma.
Drošības un miera Eiropas Savienība, nedrošā un nemierīgā pasaulē
Krievijas noziedzīgais karš Ukrainā pierāda, ka arī Eiropa vairs nav nekāda miera sala. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt gatavām izlēmīgi atbildēt jebkādas brūnotās agresijas gadījumā.
Atbalsts Ukrainai nav diskutējams, Eiropas Savienības dalībvalstīm jābeidz piekopt “strausa politiku”. Ukrainai nepieciešamas ieroču un munīcijas piegādes tādos apjomos, lai Ukraina uzvar karu, nevis tikai izdzīvo Krievijas uzbrukumus. Nekādas iekšpolitiskās atrunas nevar kalpot par iemeslu tam, lai atteikt Ukrainai ieroču un munīcijas piegādes. Bez Ukrainas uzvara karā, nekādas cerības uz mieru Eiropā nevar būt.
Eiropas Savienības dalībvalstis ražo ieročus un munīciju nepietiekamā apjomā, noliktavas tiek iztukšotas. Ilgstoši Eiropas Savienībā valdīja tuvredzīga politika, ilūzijas par drošības struktūru Eiropā. Eiropas Savienībai nepieciešama jauna apbruņošanās, vietējās militārās tehnoloģijas, bruņojuma un munīcijas ražošana, sadarbības projekti starp dalībvalstīm militārajā jomā. Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) būtu krietni jāpalielina budžets, 300 miljoni eiro ir labs iesākums, bet reālistiski, lai apmierināt dalībvalstu pieprasījumu EDIRPA budžetam būtu jāaug un strauji.
Eiropas Savienībai jaunajā pamatlīguma redakcijā būtu jāiekļauj skaidru un nepārprotamu pantu par Drošības savienību. Transatlantiskā kolektīvā drošība ir jāstiprina, tai skaitā paredzot, ka arī Eiropas Savienībā visām dalībvalstīm ir kolektīvās drošības uzturēšanas pienākumi.
EUROPOL ir aģentūra, kura ir ilgstoši nepietiekami finansēta, ar iztrūkstošiem cilvēkresursiem. Nepieciešami ieguldījumi EUROPOL kapacitātes stiprināšanā, lai šī aģentūra beidzot ir vairāk veiksmīgo piemēru pārrobežo noziedzības apkarošanā. Īpašu uzmanību būtu jāvelta Eiropas Savienības kiberpolicijas kapacitātes stiprināšanai.
Ekonomiski droša un konkurētspējīga Eiropas Savienība
Eiropas Savienībai nepieciešams darbs pie Vienotā tirgus sakārtošanas. Kopš COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukuma Ukrainā ir īpaši jūtams, ka dalībvalstis arvien mazāk respektē Vienotā tirgus noteikumus, protekcionisms Eiropas Savienība uzdzīvojas ne tikai ārēji, bet arī Savienības iekšienē. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nepieciešams konsolidēts darbs tam, lai debirokratizēt un deregulēt Vienoto tirgu. Jāsamazina birokrātijas slogs gan no dalībvalstu puses, gan no Eiropas Savienības. Starprobežu uzņēmējdarbībai jābūt vieglākai, nekā tas ir šobrīd. No Vienotā tirgus vienotības ir atkarīgs tas cik globāli spēcīga un noturīga būs Eiropas Savienības tautsaimniecība.
Eiropas Savienībai nepieciešama arī Banku savienība un Nodokļu savienība, arī šajās jomās ir jūtams, ka dalībvalstu likumdošanas atšķirības kropļo Vienoto tirgu, traucējot uzņēmējdarbībai attīstīties.
Sankciju neievērošana Eiropas Savienībā ir sistēmiska parādība, aktoriem ļaunprātīgi vai arī nejauši pārkāpjot Eiropas Savienības noteiktos sankciju režīmus. Lai uzlabot sankciju ievērošanu Eiropas Savienībai nepieciešams vienotais sankciju koordinators.
Brīvā tirdzniecība bija Eiropas Savienības dibināšanas pamatos, bet diemžēl pēdējā laikā vērojams, ka Eiropas Savienība arvien biežāk nodarbojas ar protekcionismu, tādā veidā atsakoties no savām pamata vērtībām. Eiropas Savienībai nepieciešams parakstīt un ratificēt jaunus brīvās tirdzniecības līgumus ar MERCOSUR, Taivānu un citām draudzīgām valstīm un valstu blokiem.
Jāturpina veicināt ieguldījumus enerģētiskās neatkarības veicināšanā, tai skaitā Eiropas Savienībai līdzfinansējot kodolektroenerģijas attīstības projektus. Zaļā kursa ieviešana ir prioritāte – dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka zaļā transformācija būs gan, pēc iespējams, mazāk sāpīga iedzīvotajiem, gan arī veicinās bloka ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju ilgtermiņā.
Eiropas Savienība zinātnes un inovāciju lielvara
Apvārsnis Eiropa jau šobrīd sevi pierāda kā programma, kura veicina zinātniskās inovācijas un izcilību. Apvārsnis Eiropa būtu turpināma, spēcināma ar papildu finansējumu. Būtu svarīgi ļaut plašāk atsevišķos projektos iesaistīt pētnieku grupas no trešajām valstīm.
Ideju par Eiropas Mikročipu savienību būtu jāturpina attīstīt, ilgtermiņā Eiropas Savienībai būtu jāspēj gan veikt inovācijas pusvadītājus jomā, gan arī ražot pusvadītājus tādos apjomos, lai tas apmierina gan iekšējo, gan eksporta pieprasījumu. Globālais pieprasījums pēc pusvadītājiem tikai turpinās augt, kas nozīmē arī jaunas ekonomiskās iespējas Eiropas Savienībai.
Īpašu uzmanību Eiropas Savienībai jāvelta ieguldījumos farmakoloģijas un medicīnas inovācijām un pētniecības. Eiropas Savienībai būtu jāmazina savu atkarību no medikamentu un medicīniskā aprīkojuma piegādēm no trešajām valstīm. Kopīgiem medikamentu iepirkumiem būtu jākļūst par ikdienu, tas ir īpaši svarīgs mazajām dalībvalstīm kā Latvija, kurām ir grūtības konkurēt ar lielo valstu iepirkumiem. Inovācijas medicīnas jomā ir arī viens no “atslēgas elementiem” cīņā par Eiropas Savienības iedzīvotāju veselīgu, labklājīgu un ilglaicīgu mūžu.
Eiropas Savienībai ir jāiegulda vairāk naudas resursu un uzmanības mūžizglītības projektiem – strauji mainīga pasaulē tikai mūžizglītība var nodrošināt to, ka darbaspēks ir savās zināšanās laikmetīgs, neatpaliekot no inovācijām zinātnē un tehnoloģijās. Īpašu uzmanību mūžizglītībai būtu jāvelta ekonomiski depresīvos reģionos, kuros mūžizglītība var būt viena no atslēgās ekonomiskai pārorientēšanai un turpmākai izaugsmei.
Eiropas Savienība globālā demokrātijas čempione
Kopš COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukuma Ukrainā ir iespējams novērot, ka demokrātija Eiropas Savienībā piedzīvo krīzi, arvien biežāk gan pati Savienība, gan dalībvalstis piekopj prakses, kuras liek apšaubīt bloka demokrātisko un tiesisko dabu. Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Eiropas Savienībai būtu jāpiedzīvo “demokrātijas renesansi”. Mēs “Jaunieši attīstībai” esam pret visām tām politiskajām tendencēm, kuras cenšas graut Eiropas Savienības vienotību, graut Eiropas integrācijas projekta pamatus – mēs esam pret kreiso un labējo populismu, pret rašismu, putinismu, trampismu, orbānismu, fikoismu, vilderismu u.c. ļaunuma spēkiem.
Eiropas Parlamentam ir jādod iespējas iniciēt tiesības aktus, esošā sistēma, kur Parlaments var lūgt atļauju Eiropas Komisijai nav pietiekami demokrātiska, jo Komisijai ir tiesības Parlamentam atteikt. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā iedzīvotāju tieši vēlētā Eiropas Savienības institūcija, tā bauda lielāku iedzīvotāju uzticību, gaidas, ka Parlaments aizstāves iedzīvotāju intereses. Lai šīs iedzīvotāju interešu aizstāvības process būtu produktīvās, Eiropas Parlamentam jādod iespēju pašam iniciēt tiesību aktus.
Eiropas Savienības pamatlīgumos ir jāvienkāršo procedūru kādā no dalībvalstīm tiek atņemtas balsstiesības Padomē, tajos gadījumos ja dalībvalstis pārkāpj Eiropas Savienības tiesiskuma normas un cilvēktiesības.
Kvalificētā vairākuma balsojumi būtu lietojami biežāk, vienprātības balsojumus pārliek bieži tiek izmantoto ļaunie aktori Savienības iekšienē (piemēram, Viktors Orbans un Roberts Fiko), lai grautu Eiropas Savienības pamatus.
Spitzenkandidaten ideja ir dzīva – dalībvalstīm būtu jārespektē Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un par Komisijas prezidentu būtu jaievēl tos politisko grupu līderus, kuri ir guvuši pilsoņu atbalstu.
Eiropas Savienības mājaslapās valda haoss – tās ir lietotajiem nedraudzīgas, tajās ir grūti atrast informāciju, kā arī nepastāv iespējas meklēt dažādu institūciju starpā. Eiropas Savienībai būtu jāsakārto savas mājaslapas tā, lai tās ir ērti lietojamas iedzīvotājiem. Kā arī būtu jāievieš vienoto meklētāju, kurš ļautu meklēt informāciju starp visām Eiropas Savienības mājaslapām un publiskām datu bāzēm, kā arī jāievēido mākslīgā intelekta asistentu, kuru iedzīvotāji varētu izmantot, lai ātri uzzināt par Eiropas Savienības tiesību normām u.c. aktualitātēm.
Reģionālās atšķirības mazinošā Eiropas Savienība
Reģionālās atšķirības ekonomiskajā attīstībā un labklājībā ir realitāte, kurā dzīvo Eiropas Savienība. Starpība starp Luksemburgu un Rumānijas austrumu daļu ir tik milzīga, ka apmeklējot abus reģionus var būt grūti noticēt, ka abi reģioni ir vienā un tajā pašā ekonomiskajā blokā – Eiropas Savienība. Arī Latvijas iekšienē ir vērojama līdzīga problēma, dzīves kvalitāte un ienākumu līmenis Rīgā ir sasniedzis Eiropas Savienības vidējos rādītājus, savukārt situācija Latgalē ir ļoti tālu no Savienības vidējiem rādītajiem. Reģionālās atšķirības ir ilgstoša un smaga problēma Eiropas Savienībā, tā samazina uzticību Eiropas integrācijas projektam, kā arī nozīmē zemāku dzīves kvalitāti Savienības iedzīvotajiem ekonomiski depresīvos reģionos.
Eiropas Savienībai būtu nekavējoties jāsāk darbu pie reģionālās attīstības un lauksaimniecības fondu piešķiršanas kārtības pārskatīšanas. Tas visdrīzāk nozīmēs šo fondu pārroganizāciju un pārstrukturizāciju, bet šādas darbības galamērķim ir jābūt laikmetam atbilstošs fondu sadalījums, kurš veicinās reģionālo solidaritāti un reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, nevis kā tas šobrīd bieži notiek – reģionu savtīgo interešu aizstāvību. Tikai vienota un solidāra pieeja fondu pārdalei var nodrošināt, ka Eiropas Savienībā mazinās reģionālā nevienlīdzība.
Reģionālā savienojamība ir nozīmīga ekonomiskai izaugsmei un militārai drošībai. Eiropas Savienībai būtu jāpaātrina dzelzceļa standartizāciju. Jāiegulda fondu līdzekļus reģionālo dzelzceļu savienojumu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Rail Baltica projekta pēc iespējas ātrākai realizācijai jābūt prioritātei Baltijas valstīm. Dzelzceļa pārvadājumu tirgum jābūt liberalizētam visā Eiropas Savienībā, pārlieka regulācija šajā jomā kaitē pakalpojuma kvalitātei no tā cieš patērētāji.
Jauniešiem draudzīga Eiropas Savienība
Pēdējos gados Eiropas Savienības jaunieši sastopas arvien jauniem ekonomiskiem un sociāliem izaicinājumiem, kuri rada nedrošuma sajūtu par nākotni, dod produktīvu augsni populistiskām un ekstrēmam politiskām idejām, kā arī ilgtermiņā nozīmē Eiropas Savienības arvien dziļāku iekšējo krīzi. Nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam un nākamajai Eiropas Komisijas sastāvam būtu īpaši jāpievērš uzmanību jauniešu problēmu risināšanai.
Mājokļa pieejamības krīze ir viena no smagākām un izaicinošākajām ar ko sastopas Eiropas Savienība. Mājokļu būvniecības apjomi neapmierina pieprasījumu. Eiropas Savienībai būtu jāizdod regulu, kura liktu par pienākumu dalībvalstīm nekavējoties deregulēt būvniecības tirgu. Šīs deregulācijas pamatā jābūt pienākumam dalībvalstīm samazināt birokrātisko slogu mājokļu būvniecībai. Eiropas Savienības fondus būtu aktīvāk jāiegulda īres mājokļu pieejamības veicināšanai, īpaši ekonomiski depresīvos reģionos.
Jauniešu bezdarbs ir sistēmiska rakstura problēma. Eiropas Savienībai būtu jāiegulda vairāk līdzekļu profesionālās pārorientācijas un mūžizglītības programmās. Birokrātiskam slogam uzņēmējdarbības uzsākšanai ir jāsamazinās, jāpiemēro arī nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuri darbam pieaicina jauniešus no reģioniem, kuros jauniešu bezdarba problēma ir īpaši smaga.
Garīgās veselības krīze ir sasniegusi bīstamus apmērus, kā arī zinātnē valdošās aplēses liecina, ka jo jaunākas ir paaudzes, jo izteiktāki un smagāki būs garīgā rakstura traucējumi. Īpašu uzmanību būtu jāvelta tieši garīgo traucējumu izplatības prevencijai. Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk smagu diskusiju par sociālo tīklu lomu iedzīvotāju (īpaši bērnu un jauniešu) garīgo traucējumu veicināšanā. Jāiegulda krietni vairāk līdzekļu sportiskās, veselīgās un aktīvas dzīves vides veidošanai, gan infrastruktūrā, gan pakalpojumos. Eiropas Savienībai būtu jāveido kampaņu, kurā tiek skaidrota garīgo traucējumu agrīno pazīmju atpazīšana, kā arī tiek distigmatizētas sarunas par garīga rakstura traucējumiem.
Jāveicina arī jauniešu pilsonisko aktivitāti, ERASMUS+ būtu jāpalielina finansējumu un jāsamazina birokrātiskās prasības jaunatnes organizāciju un jauniešu centru projektu atbalstīšanai, jāpopularizē šādu projektu pieteikšanās iespēju. Eiropas Parlamentam būtu jādomā par jauniem veidiem kā iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas procesā – forumi, konferences, debates u.c. formāti gan dalībvalstīs, gan arī pašā Parlamentā.
DiscoverEU programma bija veiksmes stāsts, šī programma ļauj jauniešiem iepazīt visu Eiropas Savienību, piedalīties kultūras un pieredžu apmaiņā. DiscoverEU programmu būtu ne tikai jātrupina, bet arī jāpalielina skaitu ar jauniešiem, kuriem tiek dota iespēja apceļot Eiropu.
Jaunieši ar īpašām vajadzībām ir pelnījuši pieejamāku dzīves vidi, tāpēc svarīgi būtu palielināt Eiropas Savienības fondu finansējumu vides pieejamības veicināšanas projektiem. Eiropas Savienībā būtu jānodibina speciālais fonds, kurš palīdzēs dalībvalstīm līdzmaksāt lielāku daļu speciālo tehnisko palīglīdzekļu iegādi iedzīvotājiem.
Globāli plaša un izlēmīga Eiropas Savienība
Pēdējo reizi masveida paplašināšanos Eiropas Savienība bija piedzīvojusi pirms 20 gadiem – 2004. gadā, kopš tā brīža Eiropas Savienība tika uzņemtas tikai vēl trīs jaunas dalībvalstis. Šobrīd bieži dzirdam, ka Eiropas Savienībā ir iestājies “paplašināšanās nogurums (enlargement fatigue)”, bet tam tā nav jābūt, ir daudzas Eiropas valstis kuras izrāda vēlmi pievienoties Eiropas integrācijas projektam, Eiropas Savienībai būtu jākļūst atvērtākai, lai spētu uzņemt jaunas dalībvalstis.
Eiropas Komisijas plānam paplašināt Eiropas Savienības dalībvalstu skaitu līdz 2030. gadam līdz vismaz 30 dalībvalstīm ir jābūt par Eiropas Savienības ārpolitisko mērķu vienam no pamata uzstādījumiem. Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis mūsdienās sastopas ar to, ka lai izpildīt un iestrādāt savās nacionālās likumdošanas acquis communautaire ir nepieciešami milzīgi laika un resursu ieguldījumi. Neizpildot šos nosacījumus, iestāties Eiropas Savienībā nav iespējams. Lai atvieglotu kandidātvalstīm acquis communautaire izpildi, Eiropas Savienībai būtu jāveido jaunu pieeju, jāpiedāvā kandidātvalstīm plašu Eiropas Savienības tiesību profesionāļu padomnieku komandas, kuras asistēs kandidātvalstu valdības un parlamentus acquis communautaire iestrādāšanā nacionālā likumdošanā. Tas palīdzēs motivētām kandidātvalstīm šo procesu paātrināt, tādejādi ļaujot tām iestāties Eiropas Savienībā pēc iespējas ātrāk.
Eiropas Savienībai būtu jāpasniedz draudzības roku arī valstīm, kuras pagaidām vēl nevēlās kļūt par knadidātvalstīm vai dalībvalstīm. Austrumu partnerības formātu būtu jāatjauno (izņemot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju), jāmeklē arī iespējas atdzīvināt Vidusjūras savienības aktivitātes. Daudzas no krīzēm ar kurām sastopas Eiropas Savienība, ieskaitot migrācijas krīzi, nevar būt atrisinātas bez trešo valstu partnerības.
Ir pienācis laiks Migrācijas savienībai. Kļūdaina un tuvredzīga ir pieeja, ka dalībvalstis ievieš robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējās robežas, ierobežo Savienības pilsoņu pārvietošanos un neuzticas savām Eiropas Savienības kaimņdalībvalstīm. Eiropas Savienības dalībvalstīm jāmaina pieeju robežu aizsardzībai, dalībvalstīm ir jāsadarbojas ciešāk ārējās robežas aizsardzībai. Frontex aģentūras gan finasējumam, gan cilvēkresursiem ir jāturpina augt. Jāievieš pamatlīgumu izmaiņas un pavadošo regulu, kura liktu par pienākumu dalībvalstīm standartizēt vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību. Nav normāla prakse, ka Polija caur vēstniecībām tirgo Šengenas vīzas trešo valstu imigrantiem, kuri pēc tam nonāk Vācijā. Nav normāla prakse, ka Austrija ļoti brīvdomīgi izsniedz vīzas Krievijas pilsoņiem, kamēr pierobežas valstis jūt eksistenciālu apdraudējumu no Krievijas puses. Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienotā kārtība vīzu izsniegšanas un migrācijas politikā, Eiropas Savienībai nepieciešama Migrācijas savienība.
Eiropas _attīstībai
Jaunieši _attīstībai
