Eiropas Savienība (ES) turpina virzīt tiesību normu, kura ļaus varas iestādēm skenēt tavas privātās īsziņas un fotogrāfijas. Priekšlikums “čatu (tērzēšanas) kontrole ” paredz visas privātās digitālās saziņas, tostarp arī tavu šifrēto īsziņu (WhatsApp, Telegram, Signal utml.) un fotoattēlu skenēšanu. Šis priekšlikums apdraud visu ES pilsoņu pamattiesības uz privātumu, privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību. Šajā rakstā mēs plašāk izskaidrosim ko “čatu kontrole” nozīmēs, kurš šo priekšlikumu virza, un kā to ir iespējams apturēt.
Kas notika?
Priekšlikums, kurš neformāli pazīstams kā “Čatu (tērzēšanas) kontrole” tika atkārtoti aktualizēts Dānijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras laikā, kura sākās šī gada 1. jūlijā. ES likumdevējs plāno apspriest jaunāko likumprojekta versiju 2025. gada 14. oktobrī.
Šis likumprojekts sākotnēji tika apspriests vēl 2022. gadā, bet vairākkārt tas bija apturēts politiskās opozīcijas dēļ, tas paredz uzlikt pienākumu īsziņu apmaiņas platformām, piemēram, WhatsApp, Signal un Telegram, skenēt lietotāju saturu, lai atrastu materiālus, kas saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu. Tomēr ja likums tiks pieņemts, tas varētu novest pie plašas iedzīvotāju privāto īsziņu skenēšanas, kas rada nopietnus draudus digitālajam privātumam un datu aizsardzībai.
Kāpēc šis instruments diemžēl ir nepareizs risinājums bērnu tiesību aizsardzībai?
“Čatu kontrole” rada vairākas būtiskas problēmas un pilsoņu brīvību pārkāpumus:
- Ja “čatu kontrole” atklāj aizdomīgu saturu, tas tiek pārsūtīts iestādēm. Pilnīgi nevainīgas fotogrāfijas, piemēram, atvaļinājuma bildes, var tikt uzskatītas par aizdomīgām. Automatizētās pārbaudes sistēmas bieži kļūdaini uzskata nevainīgu saturu – par nelikumīgu, radot risku par nepamatotām apsūdzībām un kavējot reālo nelikumību izmeklēšanu.
- Ikviena privāta īsziņa, fotogrāfija vai fails tiks automātiski skenēts – bez jebkādām aizdomām un izņēmumiem, pat ja saturs ir šifrēts. Arī mūsu privātās ģimenes fotogrāfijas vai, piemēram, vakardienas intīmās sarakstes un bildes var nonākt valsts iestāžu rīcībā. Tas faktiski nozīmē pilnīgu digitālā privātuma nāvi, tava privātā sarakste un privātie foto, nemaz vairs nebūs privāti.
- “End-to-end” šifrēšanas vājināšana pakļauj riskam arī digitālo drošību. Visas sarakstes uzlauzt būs vieglāk arī hakeriem, kriminālām grupām un naidīgām valstīm, par šo parūpēsies “čatu kontrole”, parūpēsies par to, lai tavam telefonam vai citai iekārtai būtu vieglāk piekļūt visiem kas to vēlas.
- Cenzūras un vārda brīvības apspiešanas riski, jo “čatu kontrole” sagrauj šifrēšanas infrastruktūru, lai varas iestādēm ir iespēja jebkurā brīdī atšifrēt aizsargātās privātās ziņas, lai pārbaudītu to saturu. Tas nozīmē pilnīgu privātās sarakstes uzraudzību, tas attiecas arī uz žurnālistiem, politiskajiem disidentiem trimdā, advokātiem, politisko opozīciju un vienkārši politiski “neērtiem” pilsoņiem. Tas nav nekāds pārspīlējums teikt, ka “čatu kontroles” infrastruktūra paver vaļā durvis ES ātrai transformācijai par totalitāro digitālo diktatūru.
- Nerisina problēmu ar vardarbību pret bērniem. ANO Cilvēktiesību komisārs Folkers Tjurks brīdina, ka masveida uzraudzība ne tikai nespēj novērst vardarbību pret bērniem, bet pat padara bērnus mazāk drošus – vājinot vispārējo digitālo drošību un novirzot resursus no pārbaudītām aizsardzības metodēm, uz darbības imitāciju un digitālā privātuma apkarošanu.[1] Bērnu aizsardzību iespējams stiprināt bez “čatu kontroles”, tam nepieciešami ieguldījumi nacionālo policiju un tiesu sistēmu uzlabojumiem, kā arī EUROPOL tehniskajā nodrošinājumā, personāla apmācībā un iestāžu sadarbībā.
- Tiek pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Hartas 7. pants garantē privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, un 8. pants garantē personas datu aizsardzību. Abas šīs pamattiesību garantijas tiks pārkāptas, ja varas iestādēm būs piekļuve privātai digitālai sarakstei un multimediju failiem.
- Tas ir bīstams precedents, jo šādas masu novērošanas tiesību normas un prakses ne tikai pietuvina ES tādiem autoritāriem režīmiem kā Krievija, Ķīna, bet arī faktiski pamato nepieciešamību apkarot privātumu un vārda brīvību arī citos veidos, piesedzoties ar bērnu tiesību aizsardzību.
Cik liela iespēja, ka “čatu kontrole” tiks ieviesta?
Apspriest likumprojektu tiek plānots šī gada oktobrī. Šobrīd vēl dažu ES dalībvalstu valdību pozīcijas nav zināmas. Diemžēl Latvijas valdība, Evikas Siliņas vadībā, nolēma pieņemt pozīciju būt par “čatu kontroli”, tas nozīmē, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis brauks un pārstāvēs ES Padomē viedokli “par”.
Šobrīd dalībvalstu pozīcijas sadalījās sekojoši:
PRET: Austrija, Nīderlande, Polija
PAR: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Dānija, Francija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle, Slovākija, Spānija, Zviedrija
NAV IZLĒMUŠI: Beļģija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Luksemburga, Rumānija, Slovēnija, Somija, Vācija
Ko var darīt, lai digitālās sarakstes privātums tiktu saglabāts?
- Privāti un publiski kaunināt Evikas Siliņas valdības partijas un ministrus, un likt Latvijas atbalstu “čatu kontrolei” pārskatīt. Siliņas valdība sastāv no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Zaļo un zemnieku savienības”, savukārt ministru vārdus var uzzināt šeit. Ja Latvijas pozīcija netiks mainīta, tad nebalsot par šīm partijām gaidāmajās Saeimas vēlēšanās – viņi būs atņēmuši tavu čatu sarakstes privātumu.
- Sazināties ar visiem Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas un lūgt viņiem nebalsot par šo priekšlikumu. Sazināties ar viņiem var gan pa e-pastu, gan arī publiski soctīklos uzrunājot balsot PRET. Ja viņi tomēr būs nobalsojuši PAR, tad arī nopietni jāapsver, nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vai šādi cilvēki tiešām pārstāv tevi un tavas intereses.
- Pavairo šo ziņu un līdzīgas ziņas PRET “čatu kontroli” sociālajos tīklos, pārsūti draugiem, paziņām, jo vairāk cilvēku būs par šo informēti, jo lielāks būs spiediens saglabāt digitālās privātās sarakstes un fotogrāfiju privātumu, un nepieļaut varas iestādēm izsekot visu, ko tu dari savā telefonā, datorā.
Informāciju sagatavoja:
Kristiāns Vasiļevskis
“Jaunieši attīstībai” vadītājs
[1] https://docs.un.org/en/A/HRC/51/17
