Argentīnas prezidents Havjers Milejs ir īstenojis radikālas ekonomiskās reformas, koncentrējoties uz krasu izdevumu samazināšanu, deregulāciju un fiskālo disciplīnu. Šo pasākumu mērķis bija stabilizēt Argentīnas ilgstoši grūtībās esošo ekonomiku, kas cietusi no augstas inflācijas, lieliem parādiem un pārmērīga birokrātiskā aparāta. Mileja pieeja, ko bieži raksturo kā “šoka terapiju”, relatīvi īsā laikā ir devusi ievērojamus rezultātus, piesaistot starptautisku uzmanību un uzslavas, īpaši no klasiski liberālām, konservatīvām un libertārām aprindām. Vai Latvijai ir arī ko mācīties no Argentīnas pieredzes, aplūkots tiks zemāk.
Kā izskatās Havjera Mileja ekonomiskā politika?
Stājoties amatā 2023. gada beigās, Havjers Milejs mantoja ekonomiku, kura 2023. gada novembrī sadzīvoja ar katstrofālu inflāciju 211,4% apmērā, kas neilgi pēc viņa inaugurācijas izauga līdz pat aptuveni 300%. Milejs savā prezidenta inaugurācijas runā paziņoja: “Nav naudas,” un solīja nevis kārtējos sociālistiskos brīnumus, bet skaidroja kāpēc bez smagām ekonomikas reformām Argentīnai neiztikt, tādējādi radot pamatu saviem taupības pasākumiem un aicinot iedzīvotājus: “savilkt jostas un taupīt resursus.” Kas tika darīts?
Havjera Mileja ekonomiskā stratēģija balstās vairākos reformu virzienos:
- Radikāla budžeta taupība un izdevumu samazināšana. Mileja politikas centrālais princips ir bijis agresīvs valdības izdevumu samazinājums. Pirmajā gadā viņš samazināja valdības izdevumus par 30%, tostarp likvidējot valdības ministrijas, departamentus, birokrātiju un darbavietu skaitu valsts sektorā, izmantoja arī “masveida atlaišanas” no ierēdniecības. Šīs darbības ir bijušas nozīmīgas fiskālās atveseļošanās sasniegšanā. 2025. gada jūlijā Argentīna reģistrēja 18 mēnešus pēc kārtas ar budžeta pārpalikumu, kurš sasniedz gandrīz 1,8% no IKP. Budžetā ietaupītā nauda tiek arī izmantota sociālistu uzaudzētā valsts parāda dzēšanai.
- Hiperinflācijas ierobežošanas pasākumi. Viens no Mileja ievērojamākajiem sasniegumiem ir dramatisks inflācijas samazinājums. Milejam stājoties prezidenta amatā Argentīnas inflācija bija sasniegusi aptuveni 300% rādītāju. 2025. gada maijā inflācijas rādītājs bija vien 1,5%, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Šāds inflācijas samazinājums tika panākts bez cenu kontroles, tā vietā koncentrējoties uz “budžeta disciplīnu”, kas izbeidza monetāro ekspansiju (naudas drukāšanu), kā parāda uzturēšanas instrumentu, kā arī liberalizējot Argentīnas ekonomiku, ļaujot brīvajam tirgum atrisināt pusgadsimtu garās Argentīnas sociālistiskās politikas radītās sekas.
- Ekonomikas deregulācija, debirokratizācija un izaugsme. Milejs vēlēšanu kampaņas laikā ir paudis apņemšanos: “griezt birokrātu noteikumus kā ar motorzāģi,” solot atcelt bezjēdzīgos un kaitīgos noteikumus, kas apgrūtina uzņēmējdarbību. Šis nepalika tukšs solījums, pusotra gada laikā Argentīna piedzīvoja masveida pārregulācijas un birokrātisko prasību atcelšanu, nodokļu mazināšanu. Piemēram, konkrēts deregulācijas gadījums ir īres kontroles atcelšana, kas noveda pie īres cenu kritumam par 40% un īres īpašumu piedāvājuma pieauguma par 300% Buenosairesā. Nesenā eksporta nodokļu samazināšana mājputniem, liellopu gaļai un kukurūzai bija iespējama, pateicoties valdības fiskālajam pārpalikumam. Šo nodokļu samazināšana pozitīvi iespaidoja arī pārtikas cenu samazinājumu. Mileja vadībā, Argentīna 2025. gadā ir piedzīvojusi trīs secīgus ekonomiskās izaugsmes ceturkšņus, un SVF prognozes lēš IKP izaugsmi šogad aptuveni 5% gadā, kas ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē.
Kādu iespaidu Mileja “šoka terapija” atstāja uz Argentīnas sabiedrību?
Šīs agresīvās reformas ir devušas taustāmus ieguvumus Argentīnas iedzīvotājiem, lai gan joprojām pastāv problēmas:
- Iedzīvotāju nabadzības līmenis ir ievērojami samazinājies no 52,9 % 2024. gada pirmajā pusē līdz 38,1 % otrajā pusē. UNICEF ziņoja, ka kopš Mileja stāšanās prezidenta amatā no nabadzības ir izkļuvuši 1,7 miljoni bērnu, galvenokārt pateicoties inflācijas kritumam un reālo algu pieaugumam.
- Dzīves kvalitātes uzlabošanās. Argentīnieši uzrāda lielāku ekonomisko aktivitāti, vairāk dodas atvaļinājumos, biežāk bauda brīvā laika aktivitātes, un biežāk tērē naudu tādām nepieciešamām precēm kā automašīnas, kuru pirkumi 2025. gada pirmajos mēnešos pieauga par 84 %, arī nekustamā īpašuma pārdošanas tajā pašā laika posmā ir pieaugusi par 66 %.
Daudzas ekonomiskās problēmas Argentīnas iedzīvotājiem turpina pastāvēt. Neskatoties uz izcilo ekonomisko reformu progresu, Argentīnā joprojām ir diezgan augsts nabadzības līmenis. Arī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis pēdējos mēnešos, lai gan tas tiek uztverts kā atpaliekošs rādītājs, un cerība ir, ka laika gaitā tas samazināsies. Argentīnas piemērs arī labi rāda, ka jo ilgāk pie varas ir sociālisti, kuri bezgalīgi audzēja savu parazītisko “labklājības valsti”, jo grūtāks, ilgāks un sāpīgāks nācijām būs ceļš ārā no tā ekonomiskā sabrukuma, ko šāda sociālistiskā politika atnesīs.
Politiskā ainava Argentīnas iekšienē un Mileja starptautiskā ietekme
- Havjeram Milejam saglabājas augsts sabiedrības atbalsts, nesen viņa personīgā atbalsta reitings bija aptuveni 44%, kas ir salīdzinoši labs rezultāts, salīdzinot ar citiem līderiem visā pasaulē, pietam sabiedrības atbalsts prezidentam Milejam ir arī diezgan stabils. Neskatoties uz to, ka nacionālajā parlamentā Mileja partijai ir tikai neliela daļa vietu, un Mileja administrācija saskaras ar agresīvu parlamentāro opozīciju, bet pastāv arī optimisms, ka turpmākie politikas panākumi varētu veicināt labvēlīgu impulsu viņa partijai, socioloģiskās aptaujas prognozē šī gada oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Mileja partijai pārliecinošu uzvaru.
- Starptautiskā apbrīna un Argentīna kā modelis. Mileja ekonomikas modeļa veiksmi apbrīno arī citās valstis. Nesen The Telegraph rakstā bija ierosinājums “Argentīnas stila šoka terapiju” pielietot kā risinājumu Apvienotās Karalistes ekonomiskajai krīzei. Mileja reformu rezultāti ir spēcīgs arguments, ka Argentīnas panākumi piedāvā reālu potenciālo modeli attīstītajām ekonomikām, kā cīnās ar milzīgiem parādiem un neilgtspējīgiem valdības izdevumiem. Ja Havjers Milejs varēja īstenot efektīvu Argentīnas ekonomikas stabilizāciju sarežģītajos apstākļos, tad arī citas valstis ar spēcīgāku privāto sektoru varētu rīkoties tāpat, ja vien tām būtu “politiskā griba” no neefektīva sociālistiskās saimniekošanas modeļa atteikties.
- Kreiso mediju pretestība. Tiešsaistes komentētāji soctīklu platformās bieži pievērš uzmanību, ka neskatoties uz taustāmiem Mileja ekonomisko reformu panākumiem, agresīvi noskaņotie kreisie mediji, ne tikai turpina melot un manipulēt par notiekošo Argentīnā, bet arī apdāvina Havjeru Mileju ar tādiem epitetiem kā “labējā spārna trakais”, “liberālfašists”, “galēji labējais ekstrēmists” utml. Šādi apgalvojumi ne tikai apliecina kreiso oficiālo aprindu bailes par to, ka Havjera Mileja reformas gūst popularitāti ārpus Argentīnas robežām, bet arī ar nespēju samierināties ar patiesību par to, ka jebkurš sociālistiskais eksperiments, agri vai vēlu, novedīs valstis pie ekonomikas sabrukuma.
Vai Latvijai ir vajadzīgas reformas pēc Argentīnas piemēra?
Mana pārliecība ir, ka to ir jādara nekavējoties, tūlīt un tagad! Diemžēl mēs novērojam to, ka Latvijas kreisā valdība “Vienotības”, “Progresīvo” un “ZZS” sastāvā, turpina degradēt Latvijas ekonomiku tajā pašā virzienā, kurš savulaik ieveda Argentīnu dziļā nabadzībā un atpalicībā. Nākamā gada budžets tiek plānots jau ar budžeta deficītu 3% no IKP, bet 2027. gadā jau 4,1% no IKP. Šī ir nauda kuru nāksies aizņemties, katru gadu audzējot arī parāda apkalpošanas izmaksas, faktiski arvien vairāk izraisot spiedienu aizņemties vēl vairāk. Parada pārfinansēšana nav risinājums, jo naudas drukāšana visu laiku rezultējas arī inflācijas pieaugumā (Latvijas iedzīvotāju pirktspēja jau šobrīd ir slikta). Nekāda taupība, nākamā gada budžetā, no Siliņas valdības puses netiek plānota, jo samazinot izdevumus par 150 miljoniem eiro un palielinot par 700 miljoniem eiro, atlikumā izdevumu un deficīta bāzes pieaug vēl vairāk.
Otra problēma, kuru var novērot Latvijas publiskajā telpā, tā ir sabiedriskā diskursa boļševizācija, faktiski nepārtraukti tiek uzspiesta ideja, ka viss kas ir privāts, viss kas ir indivīdu brīvā izvēle, tas viss ir slikts. “Liela pelņa ir slikti, to vajag aplikt ar nodokļiem”, “konkurence ir vainojama pie augstiem siltumenerģijas tarifiem”, “skaidrās naudas aprite ir ēnu ekonomika”, “Latvenergo jāinvestējas telekomunikācijās nopērkot Tet un LMT”, “čīzburgeriem ir pārāk liela peļņa” utt. Visi šie oficiālo aprindu paziņojumi liek aizdomāties vai LPSR tiešām ir likvidējusies!?
Latvija pēdējos gados gan pēc pašu nomenklatūras iniciatīvas, gan pēc Briseles sociālistu pieprasījumu ir pilnībā atteikusies no produktīvā kapitālisma, tas arī ir iemesls ekonomikas krīzei Latvijā, un ja šis nemainīsies, tad Latvijas ekonomika tikai turpinās degradēties kopā ar nomenklatūru, kurai prātu apbūra nestrādājošo sociālisma sapņi. Latvijai būtu jāsamazina nodokļus, daudzus nodokļus un nodevas jāatceļ vispār, jāatceļ lielāko daļu no birokrātiskām prasībām ekonomikā, jāprivatizē nevajadzīgos valsts un pašvaldību aktīvus, kuri kropļo tirgu, jāsamazina ierēdniecības skaitu vismaz uz trešdaļu, kā arī beidzot jāpieņem budžetu ar pārpalikumu, lai sākt atdot tos parādus, kurus “Vienotība” 16 gadus laikā Latvijai ir uzkrājusi.
Secinājumi
Havjera Mileja prezidentūra iezīmēja radikālu atkāpšanos no Argentīnas ekonomikas sociālistiskās pagātnes, prioritāti piešķirot fiskālajai disciplīnai un brīvā tirgus principiem. Lai gan Argentīnai vēl daudz darbu, lai pilnībā atdzīvināt ekonomiku, nevar neatzīmēt, ka reformas ir nesušas īpaši dramatisku inflācijas kritumu un atgriešanos pie budžeta pārpalikuma, tas kopumā ļāva arī strauji samazināt nabadzības rādītājus. Mileja rīcība ir parādījusi, ka ievērojamas ekonomiskās reformas ir iespējamas pat valstī, kas iepriekš tika raksturota kā “slima ar sociālismu”, ja vien ir spēcīga politiskā apņēmība. Notiekošā Argentīnā ekonomiskā pārveide kalpo kā pārliecinošs gadījuma pētījums valstīm visā pasaulē, kas saskaras ar līdzīgām ekonomiskām problēmām. Latvija arī nav izņēmums, Latvijai vajag mazāk sociālistiskās “Vienotības” un “Progresīvo”, un vairāk brīvā tirgus Havjera Mileja, un tad arī Latvija beidzot redzēs strauju ekonomikas attīstību, iedzīvotāju labklājības celšanos. ¡Viva la libertad, carajo! (no spāņu: Lai dzīvo brīvība, velns parāvis!)
Kristiāns Vasiļevskis
“Jaunieši attīstībai” vadītājs, starptautisko attiecību maģistrs
