Ideja likvidēt sabiedrisko mediju satura ražošanu krievu valodā ir tuvredzīga, un ar vairākām tālejošām negatīvām sekām. Tikko tika publiskots Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas projekts, kurā ir norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, savukārt saturam krievu valodā vieta ir iezīmēta tikai komerciālos medijos.
Šī piedāvājuma pamatā ir doma stiprināt latviešu valodas lietošanu sabiedriskajā telpā, kā arī sadzīvē. Tomēr nekas neliecina par to, ka Latvijas krievvalodīgie šobrīd steigtos patērēt LSM ražoto saturu latviešu valodā lielākā apjomā, nekā tas bija līdz šim. Tāpēc aplams ir pieņēmums, ka likvidējot sabiedrisko mediju saturu krievu valodā, palielināsies to krievvalodīgo skaits, kuri patērē sabiedriskā medija saturu latviešu valodā.
Patiesībā jau arī krievu LSM sadaļa nemaz nav pieprasīta pilnīgi visu Latvijas krievvalodīgo starpā – RUS.LSM pārklāj aptuveni vienu ceturto daļu Latvijas krievvalodīgo auditorijas. Varētu jau arī saprast un pieņemt, ka kādam var likties nelietderīgi, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta medijam, kurš nespēj informēt visu lingvistisko minoritāti. Tomēr ir daži faktori, kuri manā ieskatā, padara ideju izbeigt satura ražošanu krievu valodā sabiedriskajā medijā par tuvredzīgu.
Vēlēšanu un Latvijas demokrātijas kontekstā būtu svarīgi atcerēties, ka jo ir lielāka pārliecība, ka Latvijas krievvalodīgie atrodas Latvijas mediju telpā, jo ir lielāka pārliecība, ka šie krievvalodīgie Saeimas vēlēšanās izdarīs apdomātu un nosvērtu lēmumu. Ja kāds Latvijas krievvalodīgais pilsonis, apejot NEPELP bloķēšanu ar VPN starpniecību, saņem informāciju tikai no Rossija 24 un līdzīgiem informāciju resursiem, vai arī tikai patērē prokremliskos Telegram un TikTok kanālus, tad droši var apgalvot, ka šāds pilsonis ar lielu iespējamību slieksies Saeimas vēlēšanās balsot nevis par Latvijai patriotiskiem un pro-Eiropeiskiem spēkiem, bet gan par tādiem politiskiem projektiem, kuri apmierinās šāda pilsoņa resentimentu – klaji populistiskie un prokremliskie spēki. Latvijas demokrātijai un politiskajai debatei tas nenesīs neko labu, tieši pretēji – tikai veicinās sašķeltību starp Latvijas divām lielākajām lingvistiskajām kopienām.
Sabiedriskie mediji arī veicina valstī sociālo saticību, nodrošinot, ka pēc iespējas plašāka daļa sabiedrības var piedalīties nacionālajā diskursā un justies saistītiem ar plašāku sabiedrību. Ir pamatoti jautāt vai RUS.LSM savā esošā formā, finansējuma un izpildījumā ar šo uzdevumu tiek galā veiksmīgi – manuprāt, ir vēl daudz vietas uzlabojumiem – bet, nepamet arī sajūta, ka ja šāds medijs tiks likvidēts, tad tas nevis veicinās sociālo saticību, bet gan veicinās vēl lielāku krievvalodīgo kopienas atsvešināšanos no Latvijas nacionālā diskursa.
Ja mēs kā sabiedrība tiešām vēlamies, lai Latvijas krievvalodīgie būtu piederīgi Latvijas politiskajai nācijai, būtu svarīgi, lai viņus varētu sasniegt arī sabiedriskais medijs, kurš piedāvājot savus pakalpojumus tikai latviešu valodā šo paveikt nevar. Tas lielā mērā arī ir nacionālās drošības viens no svarīgākajiem aspektiem – sakārtota mediju vide, kurā pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa iesaistās mūsu nācijas politiskajā un sociālajā debatē.
Jācer, ka jaunā kultūras ministre Agnese Logina saprot kāpēc Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas gala redakcijā būtu jāatsakās no idejas no 2026. gada likvidēt sabiedriskā medija krievu valodas redakciju. Kā arī cerams, ka jaunā ministre turēs savu solījumu stiprināt sabiedriskā medija piedāvājumu nacionālajām minoritātēm. Tas ir Latvijas nacionālajās interesēs nodrošināt, ka pēc iespējas lielāka daļa Latvijas krievvalodīgo patērē sabiedriskā medija ražoto saturu.
Kristiāns Vasiļevskis
“Jaunieši attīstībai” priekšsēdētājs
