Ņemot vērā, ka:
- Latvijā ir viens no zemākajiem sabiedrības līdzdalības līmeņiem politiskajās partijās salīdzot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Latvijas politisko partiju sistēma nav stabila, bieža parādība ir politiskajām partijām veidoties lielā apjomā pirms Saeimas vēlēšanām, bet jau pēc vēlēšanu kampaņas zaudēt gan partejisko darbu, gan arī partejisko saikni ar sabiedrību.
- 2020. gadā spēkā stājās partiju finansēšanas likumdošanas izmaiņas, kuras no vienas puses palielināja valsts finansējumu politiskajām, bet no otras puses stingri ierobežoja partiju finansēšanu no ziedojumiem un biedru naudām.
- Esošā likumdošana liedz juridiskām personām veikt ziedojumus politiskajām partijām, par spīti tam, ka juridisko personu ienākumu avoti ir sabiedrībai atklātāki un dod iespēju pārliecināties par naudas izcelsmi, salīdzinot ar privātpersonu ienākumiem, kuru gadījumā nodokļu deklarācijas ir slepenas, izņemot valsts amatpersonas.
- Esošā nacionālā partijas biedru reģistru sistēma ir novecojusi, dati tajā atjaunojas reizi gadā, kad politiskās partijas iesniedz datus Uzņēmumu reģistram. Tas ir par spīti tam, ka privātpersonu piederība politiskajām partijām var mainīties visa gada garumā. Igaunijas piemērs rāda, ka politisko partiju biedru reģistri var būt elektroniski un saistīti ar nacionālo iedzīvotāju reģistru.
- Šobrīd nodarbinātie nevar izvēlēties ziedot daļu no sevis nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa politiskajām partijām, tai vietā katru gadu iesniedzot nodokļu deklarāciju ir iespēja iesniegt ziedojumus politiskajām partijām kā attaisnotos izdevumus – tas sarežģīj nodokļu deklarāciju aizpildīšanu, kā arī palēnina to pārbaudi.
Ticot, ka:
- Latvijas sabiedrības interesēs ir tas, lai politiskās partijas ir masveidīgākas un atvērtākas, pretstatā esošai situācijai, kurā Latvijā dominē šauras profesionāļu partijas, ar zināmu atsvešinātību no sabiedrības.
- Politiskā darbība nevar notikt par velti, pakalpojumu un preču pārdevēji neko politiskām partijām par velti nesniedz, lai politiskā partija spētu būt pastāvīga un patstāvīga, tai ir nepieciešams ne tikai finansējums priekšvēlēšanu kampaņai, bet arī birojs, biroja darbinieku štats, izvērsts reģionālo pārstāvniecību tīkls, sociālo tīklu komunikācija, publisko pasākumu organizācija, pētniecība, jaunatnes organizācija u.c.
- Juridiskās personas, tāpat kā privātpersonas, var vēlēties atbalstīt politiskos spēkus, kuru politisko piedāvājumi tiek uzskata par saistošu un atbalsta vērtu.
- Elastīgs nacionālais politisko partiju biedru reģistrs ļaus veikt izmaiņas privātpersonu piederībā politiskajām partijām reālajā laikā, kas mazinās neskaidrības un pārpratumus politisko partiju biedru statusā, kā arī atvieglos biedru uzskaiti politisko partiju birojiem.
Atzīstot, ka:
- Latvijas sabiedrībā valda zema uzticība politiskajām partijām, sabiedrība jūt, ka politiskās partijas nesadzird un nejūt sabiedrības vēlmes un gaidas. Šo problēmu varētu risināt arvien plašāka sabiedrības iesaiste politiskajās partijas, padarot Latvijas politiskās partijas par masveida partijām, kādas ir, piemēram, Lietuvā. Lai tas notiktu nepieciešams nodrošināt arī reālistiskas iespējas partijām finansēt savu darbību.
- Latvijas sabiedrībai ir zema uzticība politisko partiju finansēšanai, sabiedrībā valda priekštats, ka politisko darbību saista t.s. “netīrā nauda”. Latvijas valsts līdz šim bija piekopusi politiku, kura politiskās partijas un to finansēšanu bija arvien vairāk ierobežojusi, kā rezultātā Latvijas partijas ir novājinātas valsts tuvredzīgas un populistiskas politikas rezultātā. Problēmu ar negodprātīgu partiju finansēšanu būtu jārisina nevis caur arvien jauniem ierobežojumiem, bet gan veicinot atklātību un ļaujot sabiedrībai vieglāk iepazīties gan ar naudas izcelsmi – šo veicināt ir iespējams ir arvien lielāku Latvijas valsts pārvaldes digitalizāciju un debirokratizāciju.
Politiskās partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:
- Saglabāt valsts finansējumu politiskajām partijām, bet ieviešot likumā izmaiņas, ka ik pēc katrām Saeimas vēlēšanām finansējums par iegūto pārstāvniecību tiktu indeksēts pēc likumā precizēts formulas. Tas nodrošinās, ka valsts finansējums ir laikam atbilstošs, ņemot vērā, ka vispārējā inflācija pēc noteikta laika padara iepriekšējo valsts finansējuma apjomu par pārlieki zemu
- Balsoties uz Zviedrijas ilggadējās veiksmīgās pieredzes politisko partiju darbības regulēšanā, arī Latvijā atcelt ziedojuma sliekšņus privātpersonām veicot ziedojumus politiskajām partijām.
- Tāpat kā tas ir sevi veiksmīgi pierādījis praksē Zviedrijā, arī Latvijā atļaut juridiskajām personām veikt ziedojumus politiskajām – ar juridiskām personām saprotot gan uzņēmumus, gan nevalstiskās organizācijas, gan arodbiedrības. Šāda veida ziedojumi būtu deklarējami un publiski apskatāmi KNAB partiju finansēšanas datu bāzē jau no pirmā eiro centa.
- Lai sabiedrība varētu pārliecināties par partiju finanšu izmantošanas godprātību, būtu jāizveido iespēja sabiedrībai iepazīties ar politisko partiju kontu ieņēmumiem un izdevumiem.
- Nepieciešams izveidot nacionālo elektronisko partiju reģistru, pēc Igaunijas piemēra, kurš būtu pieejams caur elektronisko pakalpojumu platformu Latvija.lv.
