Ņemot vērā, ka:
- Samazinoties Euribor likmei tuvākajos gados piedāvājums mājokļu tirgū turpinās samazināties, savukārt piedāvājumam sarūkot arī cenas uz mājokli turpinās kāpt.
- “Swedbank” mājokļu pieejamības indeksa dati liecina, ka jau šobrīd jauno mājokļu cenas ir dārgas priekš Latvijas pircējiem, atļauties iegādāties mājokli pirmreizējā tirgū var tikai mājsaimniecības ar augstiem ienākumiem.
- Gan Rīgas domes, gan arī valsts caur programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” nolēma caur publisko pasūtījumu un privātās un publiskās partnerības (PPP) līdzdalību būvēt tuvākajos gados īres mājokļu būvniecību jaunajiem speciālistiem.
- Latvijā dzīvojamais fonds strauji noveco, divas trešdaļas no pieejamā dzīvojamā fonda ir PSRS laikos būvētās betona blokmājas, kuru ekspluatācijas termiņš ir ierobežots, bet dzīves komforts bieži vien vairs neatbilst Latvijas mūsdienu vidusšķiras prasībām.
Ticot, ka:
- Mājokļu tirgus attīstības pamatā ir jābūt privātā sektora piedāvājumam – investoru aktivitātei un kooperatīviem projektiem, tikai tā var sasniegt būvniecības apjomus, kas tuvotos pieprasījuma apjomiem.
- Privātā sektora mājokļa būvniecības apjomus Latvijā mazina gan augstās būvniecības izmaksas, bet ne mazāk kavē pārregulēts un pārbirokratizēts tirgus, kas bieži vien iznīcina privāto iniciatīvu papīru, institūciju un saskaņojumu burzmā.
- Pastāv arī sociālās grupas (īpaši maznodrošinātiem), kurām ir nepieciešams atbalsts no pašvaldības dzīvokļa nodrošināšanai.
- Mājokļa pieejamības problēma ir arī viens no galvenajiem cēloņiem negatīvai demogrāfiskai situācijai Latvijā, kā arī ilgtermiņā šī mājokļa pieejamības problēma saasinās spriedzi sabiedrībā.
- Latvijas ekonomikas dinamiska izaugsme nav iespējama bez dinamiska mājokļa tirgus, kurā ir daudz pirkumu un īres darījumu, kā arī lieli būvniecības apjomi.
- Īres maksas griesti nav efektīvs pieejamības veicināšanas instruments, cenas īres tirgū dabiski krītas pieaugot piedāvājumam.
- Pašvaldības sociālie mājokļi ir labs sociālās integritātes instruments tikai tādos gadījumos, kad šādi mājokļi blakuspastāv ēkās līdzās parastiem īres un pārdodamiem dzīvokļiem. Lielas pašvaldību sociālo mājokļu ēkas vai pat to kompleksi sociālo integritāti samazina, jo nelabvēlīga sociālā vide koncentrējas vienā teritorijā – veidojas tā saucamie “geto”.
Atzīstot, ka:
- Mājokļa tirgus ir tautsaimniecības nozare, kurā pēc īstermiņa uzlabojumiem ir grūti spriest par ilgtermiņa attīstības dinamiku, šī nozare prasa ilgstošu un sistēmisku pieeju trūkumu novēršanai.
- Latvijas iedzīvotāju maksātspēja joprojām paliek sliktāka, nekā vairākumā citu ES dalībvalstu, kā arī Latvijas iedzīvotajiem pēdējos gados ir vērojama grūtība veikt ilgtermiņa uzkrājumus augstas dzīves dārdzības dēļ.
- Latvijā ir pašvaldības, kurām ir sanācis ieviest pāris pozitīvo piemēru ar mājokļu pieejamības veicināšanai jaunajiem speciālistiem, piemēram, Valmieras novads un Liepājas valstspilsēta.
- Latvijā valsts neieintresētības dēļ, nav izveidojusies kultūra ar kooperatīvo īres namu būvniecību, neskatoties uz to, ka šāds privātās iniciatīvas modelis ir parādījis sevi kā dzīvotspējīgs un pieprasīts, piemēram, Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
- Rīgā, bet arī vairākās citās pašvaldībās, ir novērojama arī problēma ar pašvaldības sociālo mājokļu pieejamību, pat neskatoties uz to, ka Latvijas pašvaldībām ir iespaidīgi mājokļu apjomi to īpašumā. Bieži šie mājokļi netiek piedāvāti maznodrošinātajiem, jo tur nav veikti remonti.
- Latvijā privāto iniciatīvu veicināšanai trūkst “vienas pieturas aģentūru”, iestāžu, kuras piedāvātu visu būvniecības birokrātiju atrisināt vienā vietā, ar vienu speciālistu – koordinatoru. Šādu iestāžu pastāvēšana, tomēr, nav iespējama bez arī lieku likuma normu revīzijas – tikai atceļot liekus tiesiskos šķēršļus un pretrunīgas likuma normas, ir iespējams nodrošināt “vienas pieturas aģentūras” veiksmīgo darbu.
Partijas “Latvijas attīstībai” jauniešu nodaļa aicina:
- Latvijā starpinstitūciju līmenī sākt proaktīvu darbu pie mājokļa tirgus atdzīvināšanas, īpašu uzmanību vēršot uz privātā tirgus piedāvājuma pieejamības veicināšanu.
- Izrevidēt un atcelt likuma normas, kuras kavē mājokļa būvniecību. Īpašu uzmanību vēršot uz teritoriālās un lokālās plānošanas likumiem Latvijā, bez šo tiesību normu liberalizācijas strauju izaugsmi mājokļa tirgus pieejamību sasniegt būs neiespējams.
- Obligāti Rīgā, bet vēlams arī citās pašvaldībās vai to apvienībās, jāiedarbina strādājošas “vienas pieturas aģentūras” mājokļu būvniecības aģentūras. Šādas iestādes darbībai jābūt pastiprinātai ar mājokļu būvniecības tirgus liberalizāciju valsts un pašvaldību līmenī.
- LIAA un Ekonomikas ministrijai būtu jābūt aktīviem ārvalstu privāto investoru piesaistē mājokļu būvniecībā, ierēdniecībai ir nevis jāliek šķēršļus un jācīnās vienai institūcijai pret otru, bet gan sazobē vienam otram jāstrādā, lai privātie projektu taptu saskaņoti un uzbūvēti pēc iespējas ātrāk.
- Latvijā jāpārskata kooperatīvu likumdošana, jāievieš atsevišķas tiesiskās atrunas par īres mājokļu kooperatīviem, atļaujot tādus dibināt gan iedzīvotāju iniciatīvas grupām, gan arī sabiedriskā labuma organizācijām, baznīcām, sociālās aprūpes namiem u.c. līdzvērtīgiem tirgus aktoriem. “Altum” būtu jāpiedāvā atbalsta programmu īres mājokļu kooperatīviem hipotekārā kredīta pirmās iemaksas segšanai. “Vienas pieturas aģentūrai” jānāk pretī šādiem projektiem, palīdzot tikt skaidrībā ar birokrātijas prasībām nama būvniecības saskaņošanai.
- Pašvaldībām, īpaši Rīgai, ir jāizrevidē savā īpašumā esošo dzīvokļu fondu, jāveic auditu, jānoskaidro cik liels apjoms no dzīvokļiem ir izremontējams un izmantojams kā sociālie īres mājokļi.
- Jaunos sociālos mājokļus pašvaldībām būtu jāpērk līdzās privātajos mājokļa projektos, vai jālīdzfinansē šos projektus būvniecības laikā, lai iegūtu daļu no šiem dzīvokļiem savā īpašumā (PPP). Pašvaldībām ir jāizvairās bez īpašas nepieciešamības būvēt veselus sociālos īres namus pašai. Tādiem sociālo dzīvokļu masīviem kāds ir Rīgā Ulbrokas ielā, nebūtu vairs jātop, šādi sociālie dzīvokļi neveicina sociālo integritāti. Pašvaldībām būtu jāizvairās no prakses nodod sociālos īres mājokļus lietotajiem bez jebkādas atlīdzības, īres līgumus nebūtu jāslēdz uz ilgiem termiņiem.
- Ja privātie investori vai īres dzīvokļu kooperatīvi vēlās būvēt jauno namu, tad pašvaldībām jābūt pretimnākošam palīdzot pieslēgt pazemes komunikācijas pie ēkām, kā arī jāpalīdz ar virszemes ielas infrastruktūras sakārtošanu. Šāda pretimnākšana palīdzēs uzbūvēt vairāk mājokļu pašvaldībā, nekā tikai paļaušanās uz pašvaldības un valsts kapitālu visa būvniecības projekta segšanai. Privātās iniciatīvas ir mājokļu būvniecības pamats, tās nodrošina un tām ir jānodrošina absolūto vairākumu no tirgus piedāvājuma, pašvaldības funkcija ir ielu un pazemes komunikāciju infrastruktūras nodrošināšana, uzturēšana, kā arī rūpes par maznodrošinātajiem.
