Par cilvēka pamata brīvībām un demokrātiju Kubā

Ņemot vērā, ka:

• Komunistiskās Kubas diktatūra apspiež savas valsts iedzīvotāju pilsoniskās un politiskās brīvības jau vairāk, nekā 60 gadus. Savukārt Kubas ģeopolitiskā orientācija – cieša sadarbība ar autoritārām Venecuēlu, Krieviju un Ķīnu ir nozīmējusi, ka valdošais režīms saņem pietiekami daudz resursu un ārpolitiskā atbalsta, lai nežēlīgi apspiest jebkādus Kubas sabiedrības centienus valsti demokratizēt un panākt efektīvas reformas tirgus ekonomikas ieviešanai.
• Komunistiskajā Kubā nepastāv likuma varas, Komunistiskās partijas diktatūra ir pārāka pāri rakstītiem un formāli deklarētiem likumiem. Savukārt, ārpustiesas politisko oponentu apspiešana ir nemainīga režīma uzvedības norma kopš kastroisma laikmeta aizsākumiem.
• Līdz ar COVID-19 krīzes aizsākšanos, bez tā jau nabadzīgo Kubas iedzīvotājus ciešanas tikai pastiprinājās. Kubas valdība nebija spējīga efektīvi apkarot infekciju, kā arī tikt galā ar ekonomiskām šīs krīzes sekām. 2021. gada jūlijā Kubā aizsākās masu protestu kustība, kur iedzīvotāji prasīja gan godīgāku varas attieksmi pret iedzīvotājiem, gan kopējo politiskā režīma demokratizāciju.
• Šie bija pirmie masveidīgie protesti Kubā daudzu gadu garumā, kā arī savos apmēros tie pārspēja jebkādus protestus, kuri notika kopš kastroisma laikmeta sākuma. Neskatoties uz šiem faktoriem Kubas prezidenta Miguēls Diaz-Kanels nebija gatavs dialogam. Prezidents deva pavēli vardarbīgi protestus apspiest, pielietojot gan policijas, gan bruņoto spēku resursus. 
• Kubas Komunistiskā partija deklarē savu piekrišanu politiskajām un ekonomiskajām reformām, tomēr tās pieņemtie lēmumi liecina, ka partija saglabā autoritāru tvērienu pāri sabiedriskai un politiskai dzīvei Kubā. Reformu apmērs Kubā ir niecīgs un neļauj uztvert valdošās partijas rīcību kā patiesu uzticību saviem iedzīvotājiem.

Ticot, ka:

• Ikviens cilvēks ir apveltīts ar brīvu gribu, neatkarīgu domāšanu un rīcību. Cilvēkam dabiski un neatņemami piemīt spēja atšķirt labu no ļauna, patiesību no meliem, godīgu no negodīga, taisnīgu no netaisnīga.
• Pat neesot tiesiski saistošai, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija atrunā cilvēka pamattiesības, kuras būtu jāievēro katrai pasaules valstij.

Atzīstot, ka:

• Aptuveni pusgadsimtu ilgie centieni “rietumu pasaulei”, īpaši ASV, iegrožot komunistiskās Kubas diktatūru nav sakņojušās šīs valsts autoritārā režīma krišanā.
• Kubas Komunistiskā partija turpina politiskās represijas pret opozīciju, nepieļaujot vārda brīvību un kompartijas varas monopola apšaubīšanu.
• ASV dzīvo politiski aktīva kubāniešu diaspora (~1,7 miljoni cilv.), kura ir gatava piedāvāt Kubai arī alternatīvu redzējumu attīstībai un politiskajai iekārtai.
• Kubas Komunistiskās partijas politiskās un ekonomiskās reformas, kuras tika uzsāktas Miguēla Diaz-Kanela prezidentūras laikā ir lēnas un savā plašumā niecīgas, ka nespēs apmierināt Kubas sabiedrības pieprasījumu pēc politiskā plurālisma un ekonomiskās liberalizācijas.

Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa apņemas:

• Aktīvi aizstāvēt ideju par nepieciešamību pēc Kubas ātrākas politiskās demokratizācijas. Kā arī “Jaunieši attīstībai” apņemas paust atbalstu gados jaunu Eiropas Savienības kubiešu asociācijas brīvībai un tiesībām uz tiešu iesaisti Kubas demokratizācijas procesā.

Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:

• Eiropas Savienībai atjaunot 2008. gadā atceltās sankcijas pret Kubas Komunistiskās partijas pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos un demokrātijas apspiešanā. Sankciju saraksts būtu aktualizējams ar esošajiem kompartijas augstākā ranga lēmumu pieņēmēju un represiju īstenotāju vārdiem.
• Eiropas Savienībai proaktīvi iesaistīties politisko konfliktu risināšanā Latīņamerikā.
• Eiropas Savienības ārpolitiskajam mērķim attiecībā pret Kubu jābūt – komunistiskās diktatūras demontāžas veicināšanai.