Par Latvijas reakciju uz iespējamo Krievijas Federācijas sabrukumu

Ņemot vērā, ka:

• Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir nozīmīgi pavājinājis Krievijas Federāciju, centrālā vara Maskavā no vienas puses turpina pastiprināt savu totalitāro tvērienu pāri Krievijas teritorijai, no otras puses izsīkstošie resursi nozīmē, ka šai totalitārai kontrolei veidojās jauni pretspēka poli arī valsts iekšienē. Šī dinamika skaidri norāda, ka Krievija drīzumā var piedzīvot dezintegrācijas procesus.
• Pēc PSRS sabrukuma atsevišķas Krievijas teritorijas jau ir izrādījušas vēlmi un centienus gūt neatkarību no Krievijas, tai skaitā, Čečenija (Ičkerija), Tatarstāna, Urālas Republika un Baltijas Republika.
• Krievijas Federācijas Putina režīms iemūžina sevī vēsturisko Krievijas tradīciju ­– tieksmi pret represijām, imperiālisma, genocīda un vardarbības pret nekrievu tautām gan tās robežās, gan ārpus tās.
• Ievērojama daļa Krievijas iedzīvotāju nelīdzinās krieviem un neidentificējas par tiem etniski, kulturāli, reliģiski vai vēsturiski. Etniskās grupas, kas nav krievi, veido tikpat vai vairāk nekā 20% no valsts iedzīvotājiem, Maskavas režīma laikā tās saskarās ar represijām un vardarbību, un tām ir skaidra vēlme pēc lielākas brīvības.

Ticot, ka:

• Tiesības uz valstisko pašnoteikšanos ir neatņemamas jebkurai nācijai. Nācijas pamats var būt gan etniskā grupa, gan arī politiskā grupa.  
• Deklaratīvā valstiskuma teorija nosaka, ka par valsti var tikt uzskatīta teritoriālā vienība, kura pasludinājusi savu neatkarību un tai piemīt – noteikta teritorija; pastāvīgs iedzīvotāju kopums; valdība; spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. Šie principi ir nostiprināti arī Montevideo konvencijā.
• Latvijas interesēs ir redzēt pēc iespējas vājāku Krieviju, Latvijai ideāls Krievijas attīstības scenārijs iekļauj pilnīgu Krievijas valsts dezintegrāciju un Krievijas valstiskuma idejas beigas. Tas arī nozīmē, ka Latvijai ir nevis jāvairās no Krievijas dezintegrācijas procesiem, bet gan jāatbalsta tos aktorus, kuri tiecas izkļūt no Krievijas žņaudzošiem “apskāvieniem” un nodibināt jaunas neatkarīgas valstis uz Krievijas Federācijas teritorijas.

Atzīstot, ka:

• Latvijai ir jāizvairās nonākt tiešā militārā konfrontācijā ar Krievijas Federāciju, vai tās valstiskuma atliekām. Latvijai ir arī svarīgi saglabāt modrību starptautiskajā sistēmā – Latvijai jābūt gatavai aizstāvēt savu valstiskumu neraugoties uz to cik agresīvi destruktīva kļūst Krievija.
• Esošā situācija Krievijā ir nestabila, nav skaidrs cik daudz reģionu no Krievijas varētu atdalīties, kā arī, kad tas notiks. Nav arī ir skaidrs vai Krievijas sabrukums būs relatīvi ātrs un bez asiem bruņotiem konfliktiem, vai arī ilgs un smagām bruņotām sadursmēm.
• Ukraina 2022. gada decembrī bija atzinusi Tatarstānu un Baškortostānu par okupētām teritorijām. Kā arī 2023. gada augustā Ukrainas Augstākā rada izveidoja speciālo pagaidu komisiju, kuras mērķis būtu veikt izpēti par to kā Ukrainai izveidot mehānismus tam, lai mijiedarboties ar Krievijas “mazajām tautām” un separātistu kustībām Krievijā.

Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:

• Saeimai, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, izveidot speciālo izpētes komisiju (pēc Ukrainas piemēra), lai izveidotu Latvijā tiesisku ietvaru mijiedarbībai ar Krievijas “mazajām tautām”, separātistu kustībām un pašpasludinātām valstīm.
• Saeimas speciālai izpētes komisijai veikt juridisko izpēti, lai noskaidrot vai Ičkērijas un Tatarstānas republiku neatkarība var būt atzīta pamatojoties uz neatkarības pasludināšanu, kura notika pēc PSRS sabrukuma.
• Saeimai atzīt visas Krievijas etniskās republikas, kā arī Čukotku, Jugru un Ņenciju par okupētām teritorijām.
• Valdībai un Saeimas apņemties nekavējoties atzīt to valstu neatkarību, kuras atdalās no Krievijas pēc etniskās piederības pazīmes. Kā arī valdībai un Saeimai nekavējoties vērtēt vai ir nepieciešama neatkarības atzīšana tām valstīm, kuras atdaloties no Krievijas, balsta savas pretenzijas uz valstiskumu jaunās politiskās nācijas veidošanā.
• Latvijai būtu jātiecas, iespēju robežās, asistēt jaunās post-Krievijas valstis to tieksmē pēc demokrātiskās attīstības, un miermīlīgas līdzāspastāvēšanas.
• Latvijas Ārlietu ministrijai un Saeimai ir regulāri jānosoda cilvēktiesību pārkāpumus Krievijas izturēšanās pret tās etniskām minoritātēm.
• Nepieciešamības gadījumā, Latvijai jābūt gatavai uzņemt Krievijas etnisko minoritāšu politiskā patvērumu meklētājus, kuri Krievijas dezintegrācijas procesā var tikt vajāti no Krievijas jūga puses.
• Latvijai likumiski noteikti, ka attiecībās ar Krieviju, Latvijas mērķis ir strādāt pie ātras, demokrātiskas un harmoniskas Krievijas valstiskuma likvidācijas.