Ņemot vērā, ka:
- Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ievērojami palielinājies budžeta deficīts, kas kļuvis strukturāls, nevis īslaicīgiem apstākļiem raksturīgs, un šī tendence rada riskus valsts fiskālajai ilgtspējai.
- Valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir augusi, radot papildu slogu nākamo paaudžu nodokļu maksātājiem un palielinot procentu maksājumus, kas samazina fiskālo telpu investīcijām.
- 2026. gada budžets jau tiek plānots ar 3,3% budžeta deficītu no IKP. Savukārt paredzētais valsts parāda izaugsmes grafiks liecina par to, ka 2028. gadā valsts parāds pret IKP palielināsies līdz 55%.
- Globālajā ekonomiskajā vidē pieaug procentu likmes, kas padara valsts parāda apkalpošanu arvien dārgāku un samazina iespēju lēti finansēt deficītus nākotnē.
Ticot, ka:
- Ilgtspējīga fiskālā atbildība ir būtisks priekšnoteikums stabilai ekonomikas attīstībai, investīciju pieaugumam un privātā sektora konkurētspējai.
- Proficīta budžets nav pašmērķis, bet instruments, lai stiprinātu valsts ekonomisko drošību, uzkrātu līdzekļus krīžu situācijām un mazinātu ārējo ekonomisko satricinājumu ietekmi.
- Sabalansēta un atbildīga valsts finanšu politika nodrošina brīvā tirgus efektīvāku funkcionēšanu, samazina administratīvo slogu un rada labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai.
Atzīstot, ka:
- Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana un prioritāšu pārvērtēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu līdzekļu izmantošanu un sabiedrībai reāli nozīmīgu pakalpojumu kvalitāti.
- Nodokļu politika ir jāveido prognozējama, caurskatāma un ekonomikā izaugsmi veicinoša, nevis balstīta uz īstermiņa politiskiem apsvērumiem.
- Pāreja uz proficīta budžetu prasa gan politisku gribu, gan sabiedrības iesaisti, skaidru komunikāciju un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:
- Latvijas valdībai sākot ar 2027. gada valsts budžetu izstrādāt vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas plānu, kura mērķis ir četru gadu laikā panākt proficīta valsts budžetu.
- Veikt publisko izdevumu efektivitātes auditus, pārskatot atbalsta, subsīdiju un institucionālo uzturēšanas mehānismus, priekšroku dodot produktivitāti veicinošiem ieguldījumiem.
- Izstrādāt konkurētspējīgu un uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu sistēmu, kas veicina privātā sektora attīstību un nodrošina stabilu nodokļu bāzi bez sloga palielināšanas.
- Fiskālās disciplīnas padomei atsākt aktīvi sekot un izvērtēt valsts budžeta politiku, atbalstot ilgtspējīgas valsts finanšu pārvaldības principus, un nosodot īstermiņa izdevībā balstītu valsts finanšu pārvaldību.
