Veiksmīga migrantu sociālās intergācijas politika Latvijā

Ņemot vērā, ka: 

• Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis imigrantu skaits, un 2023. gadā jau gandrīz 13,1% iedzīvotāju bija dzimuši ārpus Latvijas. 
• Imigranti Latvijā nereti ierodas no valstīm, kuru kultūras, sociālās normas un vērtību sistēmas būtiski atšķiras no Latvijas nacionālās identitātes un demokrātiskās iekārtas pamatelementiem.
• Eiropas un Latvijas sabiedriskās domas pētījumi rāda augošu iedzīvotāju satraukumu par imigrācijas ietekmi uz sabiedrības vienotību, drošību un valsts kultūras telp,; piemēram, 63% Latvijas iedzīvotāju iebilst imigrācijai no ārpus ES valstīm, un 27% nepiekrīt, ka imigrācija dod pozitīvu pienesumu Latvijas sabiedrībai.

Ticot, ka: 

• Sabiedrības vienotība un uzticēšanās ir valsts drošības pamats, un tādēļ migrācijas procesiem jābūt pārdomātiem, pakāpeniskiem un cieši uzraudzītiem, lai nepieļautu paralēlu kopienu un sociālās spriedzes veidošanos.
• Latvijas sabiedrības bažas par imigrācijas ietekmi uz valsts drošību un kultūru ir leģitīmas un ir jāuztver nopietni, balstoties datos un starptautiskajā pieredzē, kas parāda, ka nepārvaldīta migrācija var radīt drošības riskus gan uzņemējvalsts pamatiedzīvotājiem, gan pašiem migrantiem.
• Uzņemošajai sabiedrībai nav jāmaina savas pamatvērtības, lai pielāgotos migrantiem, bet gan migrantiem jāpielāgojas valstī pastāvošajai vērtību telpai, tiesiskajai kārtībai un sabiedrības normām.
• Latvijai ir iespējams savlaicīgi izvairīties no citu valstu pieredzē redzamajām kļūdām, ja migrācijas un integrācijas politika tiek plānota preventīvi, nevis reaģējot uz krīzēm.
• Veiksmīga un sabalansēta migrācijas politika ir iespējama tikai tad, ja tā tiek īstenota, ņemot vērā Latvijas nacionālās identitātes, valodas un kultūras saglabāšanas intereses.
• Latvija kā demokrātiska valsts respektē cilvēktiesību, humānisma un starptautisko saistību principus, bet saglabā tiesības noteikt savus kritērijus migrācijas apjomiem un integrācijas prasībām.

Atzīstot, ka: 

• Migrācija noteiktos apstākļos var sniegt pienesumu Latvijas ekonomikai, darba tirgum un demogrāfiskajai ilgtspējai, ja tā tiek pārvaldīta atbildīgi un balstīta Latvijas sabiedrības interesēs.
• Veiksmīga migrantu integrācija var stiprināt sabiedrības stabilitāti, mazināt sociālos riskus un veicināt atsevišķu nozaru attīstību, ja valsts nodrošina skaidru, konsekventu un prasīgu integrācijas ietvaru.
• Daļa migrantu ir gatavi aktīvi iesaistīties Latvijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, ja viņiem ir nodrošināts strukturēts ceļš valodas apguvei, darba iespējām un sabiedrības normu izpratnei.
• Valstīs, kur migrācijas procesi ir skaidri regulēti, sabiedrības drošība un identitāte netiek apdraudēta, bet valsts spēj izmantot ekonomiskos ieguvumus bez sociālās spriedzes pieauguma.

Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:

• Saeimu un Ministru kabinetu izstrādāt un ieviest preventīvu, cilvēktiesībās balstītu un drošības stiprināšanai vērstu migrācijas politiku, kas spēj savlaicīgi novērst hibrīdapdraudējumus un nelegālās migrācijas riskus, īpaši ņemot vērā Baltkrievijas un Krievijas īstenotās spiediena taktikas uz Latvijas valsts robežām.
• Stiprināt ārējās robežas aizsardzību, uzlabojot tehniskos, cilvēkresursu un juridiskos mehānismus, kas ļauj ātri identificēt nelegālās migrācijas riskus un nodrošināt efektīvu robežprocedūru pārvaldību, vienlaikus ievērojot starptautiskās tiesības un humānos standartus.
• Ieviest Latvijas integrācijas līgumu visiem trešo valstu migrantiem, kas paredz:
• Obligātu latviešu valodas apguvi līdz B1 līmenim, kas nodrošina spēju pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū, sabiedriskajā dzīvē un kontaktā ar valsts institūcijām;
  • Dalību valsts nodrošinātās sociālās, kultūras un pilsoniskās integrācijas programmās, kas stiprina latviešu valodas lietojumu ikdienā, iepazīstina ar Latvijas demokrātiskajām vērtībām, darba kultūru un sabiedrības normām, kā arī sekmē personisko kontaktu veidošanos ar vietējiem iedzīvotājiem. 
  • Aktīvu iesaisti darba tirgū vai profesionālajās apmācībās, lai veicinātu ekonomisko patstāvību, mazinātu sociālo izolāciju un nodrošinātu pilnvērtīgu līdzdalību Latvijas sabiedrībā. 
  • Pienākumu ievērot Latvijas tiesisko kārtību, demokrātiskās vērtības un sabiedrības normas, lai novērstu paralēlu normu kopu veidošanos un mazinātu sociālos konfliktus, kas rodas, ja atsevišķas kopienas neievēro uzņemošās sabiedrības tiesiskos standartus. 
  • Kā arī skaidru atbalsta mehānismu valodas apguvei, transportam un kursu pieejamībai, lai migrantiem būtu reālas iespējas piedalīties integrācijas programmās, aktīvi iesaistīties sabiedrībā un mazināt sociālo izolāciju. 
• Nodrošināt, ka latviešu valodas apguve ir:
• Bezmaksas (vismaz A1 līmenī), pieejama un elastīgi organizēta (t.sk. vakarā, nedēļas nogalēs un darba vietās), lai nodrošinātu, ka mācības ir ērti pieejamas dažādām migrantu grupām, tai skaitā bēgļiem un ārvalstu studentiem.
  • Sasaistīta ar pastāvīgās uzturēšanās un pilsonības nosacījumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas integrēties un mazinātu diskriminācijas risku, skaidri saistot valodas prasmes ar pilsonības un uzturēšanās statusu. 
  • Papildināta ar praktiskiem, profesionāli orientētiem moduļiem, lai veicinātu ekonomisko integrāciju un neatkarību.  
• Paplašināt integrācijas saturu ārpus lingvistikas, ieviešot sociālās un kultūras integrācijas programmas, kas ietver Latvijas vēstures, demokrātisko institūciju, pilsonisko līdzdalību, dzimumu līdztiesības, reliģiskās brīvības, valsts iekārtas un sabiedrības normu apzināšanu, kā arī praktiskas iespējas iepazīt Latvijas kultūru un dzīvesveidu. 
• Izstrādāt specifisku integrācijas politiku starptautiskajiem studentiem, kas:
• Nodrošina pieejamus, mācību programmā integrētus latviešu valodas kursus universitātēs. Integrējot latviešu valodas kursus studiju programmā, studenti var efektīvāk apvienot valodas apguvi ar akadēmiskajām saistībām, padarot to praktiski pieejamu un mazāk laikietilpīgu. Papildus, mācību programmā pielāgoti kursi ļauj studentiem apgūt profesionālo terminoloģiju savā studiju jomā, kas atvieglo akadēmisko un profesionālo integrāciju Latvijā pēc studiju pabeigšanas.
• Veicina akadēmisko grupu integrāciju, novēršot angļu valodas programmu izolāciju, lai novērstu sociālās segregācijas risku, dotu iespēju ārvalstu studentiem veidot plašāku profesionālo tīklu un uzlabot valodas prasmes caur praktisku saziņu. 
• Atbalsta kopīgus kultūras, sociālos un mentoru projektus starp vietējiem un ārvalstu studentiem, lai veicinātu savstarpēju izpratni, mazinātu stereotipus un veidojot starpkultūru uzticību.
• Veicina universitāšu un pašvaldību sadarbību, lai studenti labāk saprastu Latvijas sabiedrību, darba tirgu un kultūras normas.
• Īstenot preventīvu segregācijas novēršanas politiku, kas paredz:
• Nekoncentrēt migrantus vienā teritorijā vai dzīvojamā fondā. Migrantu koncentrēšana vienā teritorijā var veicināt paralēlu kopienu veidošanos un sociālo distanci, kas apgrūtina integrāciju un rada spriedzi ar vietējo sabiedrību. Lai saglabātu sabiedrības kohēziju un veicinātu kultūras apmaiņu, migrantiem jābūt integrētiem dažādās teritorijās, lai viņi ikdienā mijiedarbotos ar vietējiem iedzīvotājiem, iegūtu darba pieredzi un veidotu sociālās saites, kas palīdz saglabāt kopīgu kultūras vidi.
• Piešķirt lielāku lomu pašvaldībām migrantu integrācijas politikas īstenošanā, lai izvairītos no praktiskiem ieviešanas izaicinājumiem, piemēram, ierobežotu policijas un administratīvo resursu trūkumu. Vienlaikus, ļaut pielāgot risinājumus vietējiem apstākļiem, sadalīt administratīvo slogu un nodrošināt ātrāku un efektīvāku politikas īstenošanu.
• Nodrošināt centrālās valdības atbalstu, tostarp pietiekamu finansējumu valodas kursiem, nodarbinātības programmām un sociālajam darbam, kā arī vienotu nacionālo integrācijas standartu un uzraudzības sistēmu, lai garantētu vienlīdzīgu migrantu integrāciju visā valstī.
• Noteikt obligātus pienākumus un skaidri definētus stimulus migrantiem:
  • Stimulus tiem, kuri sekmīgi apgūst valodu, strādā vai studē, un aktīvi piedalās integrācijas programmās (piem., paātrināta piekļuve darba iespējām, kvalifikācijas atzīšana, mērķstipendijas);
  • Sankcijas tiem migrantiem, kuri ilgstoši un bez objektīva pamatojuma nepilda integrācijas līguma nosacījumus (brīdinājumi, pabalstu samazināšana, prasību pārskatīšana pastāvīgajai uzturēšanai).
• Pastiprināt pasākumus pret agresīvu un sabiedriskās kārtības apdraudošu uzvedību, tai skaitā:
• Konsekventi piemērot likumā noteiktās sankcijas:
  • Pastiprināt risku novērtēšanu;
  • Nodrošināt, ka nopietni pārkāpumi tiek ņemti vērā, lemjot par pastāvīgās uzturēšanās vai pilsonības iespējām, vienlaikus nodrošinot taisnīgu procesu un juridisko aizsardzību.
• Veidot tādu migrācijas politiku, kas vienlaikus ir stingra, taisnīga un pamatota Latvijas valsts interesēs, veicinot gan sabiedrības drošību un saliedētību, gan integrācijas politikaskvalitāti ilgtermiņā.