Modulārie kodolelreaktori – ceļā uz videi draudzīgu enerģētiku

Ņemot vērā, ka:

  • Attīstoties enerģētikas jomai un būtiski palielinoties fosilo energoresursu izmantošanai, nozīmīgi sāka pieaugt cilvēku darbības rezultātā radītais atmosfēras piesārņojums un arī SEG emisiju apjoms.
  • Atmosfēras piesārņojums un SEG emisijas rada problēmas, kas saistās ar pārtikas pieejamību, cilvēku veselību, valstu ekonomisko attīstību, bioloģisko daudzveidību, dabas integritāti un citām jomām.
  • Kodolenerģētika mūsdienās ir attīstījusies līdz tam, ka tā ir pietiekami lēta un nepārprotami efektīva alternatīva fosilo kurināmo enerģētikai.
  • Latvijas attīstībai nepieciešama pārliecība, ka Latvija spēj apmierināt savu pieprasījumu pēc elektroenerģijas un siltumenerģijas. Kā arī veicot Latvijas tautsaimniecības zaļo transformāciju, elektroenerģijas patēriņš turpinās pieaugt. Klimata pārmaiņas arī nozīmē, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas Latvijā turpinās pieaugt (gaisa kondicionēšana, elektriskā apsilde).

Ticot, ka:

  • Ilgtspējīgas enerģētikas izmantošana ir vienīgais risinājums, kā apmierināt sabiedrības arvien pieaugošo vajadzību pēc elektroenerģijas, nekaitējot videi.
  • Kodolektroenerģija ir viens no enerģijas avotiem, kas rada zemākas emisijas nekā fosilie kurināmie. Tas nozīmē, ka kodolektroenerģija var palīdzēt samazināt SEG emisijas un ierobežot klimata pārmaiņas.
  • Kodolektroenerģija ir stabila un uzticama kā enerģijas avots. Kodolektroenerģijas stacijas var darboties nepārtraukti, kas nozīmē, ka tās var nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi.
  • Kodolektroenerģētiku ir iespējams izmantot arī siltumapgādē, īpaši modulārās kodolelektrostacijas ir ērti izmantot, lai apgādāt vidēja vai lielāka izmēra pilsētas un reģionus.
  • Modulārie kodolelreaktori ir jauna un daudzsološa tehnoloģija, kura ir ļoti piemērota Latvijas patēriņa vajadzībām.
  • Kodolektroenerģija var palīdzēt Latvijai kļūt enerģijas neatkarīgai, jo tas palīdzēs Latvijai ražot savu enerģiju, nevis importēt to no citām valstīm, kā arī samazinās Latvijas atkarību no fosilo kurināmo importa.

Atzīstot, ka:

  • Lai gan kodolektroenerģija var būt lētāka un videi draudzīgāka nekā citi alternatīvie enerģijas avoti, tā joprojām ir saistīta ar drošības riskiem. Tādējādi ir svarīgi rūpīgi izvērtēt kodolektroenerģija priekšrocības un trūkumus, pirms pieņemt lēmumu par tās izmantošanu Latvijā.
  • Eiropas Komisija ir atzinusi modulāros kodolelreaktorus kā ilgtspējīgu un videi draudzīgu enerģijas iegūšanas avotu.
  • Latvijas valdība un Saeima ir apstiprinājusi nacionālo pozīciju, kas arī Latvijai izvirza mērķi 2050. gadā būt klimatneitrālai, kodolelektroenerģijas izmantošana var palīdzēt sasniegt šo mērķi.
  • Zaļā kursa un noturīgas ekonomikas realizēšanai ir svarīgi motivēt sabiedrību izmantot videi draudzīgus un ilgtspējīgus enerģijas iegūšanas avotus.
  • Sabiedrībā šādu projektu sakarā valda bažas par radioaktīvo atkritumu utilizāciju, kas nozīmē, ka kodolelektrostacijas projektam jābūt realizētam kopā ar utilizācijas stacijas būvniecību. Tas arī nodrošinās, ka radioaktīvie atkritumi nepiesārņo vidi.
  • Modulārie kodolelreaktori ir ar ierobežotu jaudu – līdz 300MW(e).

“Jaunieši attīstībai” aicina:

  • Valdībai izpētīt kādas ir Latvijas iespējas modulāro kodolreaktoru uzstādīšanai, kādas ir potenciālās vietas šādiem projektiem, kā arī kādas varētu būt potenciālās izmaksas.
  • Ja rodas nepieciešama, tad projektu realizācijai ir jāpiedāvā publisko-privāto partnerību, ja tas palīdzēs investoriem justies drošāk par šāda investīcijas finansiālajiem ieguvumiem.
  • Ja kāda pašvaldība saskata finansiālos ieguvumus no modulāro kodolreaktoru uzstādīšanas, tad valdībai jābūt gatavai līdzfinansēt šāda projekta realizāciju.
  • Saeimai ir nepieciešams veikt likumdošanas izmaiņas, lai modulāro kodolreaktoru uzstādīšana nebūtu apgrūtināta ar nevajadzīgu birokrātiju un nesakārtotu likumisko ietvaru.
  • Valdībai ir jāapņemas realizēt projektu kodolatkritumu utilizācijas stacijas būvniecībai, nepieciešamības gadījumā piesaistot publisko finasējumu šī projekta realizācijai.

Pieņemts 2023. gada 9. decembra kopsapulcē