Ņemot vērā, ka:
- Eiropas Savienības Ceturtā dzelzceļa pakotne uzliek par pienākumu dalībvalstīm līdz veikt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus liberalizāciju.
- Dzelzsceļa nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā un tās attīstībā gan galvaspilsētas areāla mobilitātē, gan reģionu ciešākā, ātrākā un ērtākā savienojamībā.
- Nepieciešamību palielināt konkurenci dzelzsceļa nozarē, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī iedzīvotāju labklājību;
- Dzelzceļš ir ekoloģiskāks par citiem masu transporta veidiem un, virzoties uz ES Zaļā kursa mērķu izpildi, tas ir prioritāri attīstāms pārvietošanas veids.
- “Eiropas dzelzceļa līniju” 2021. gadā publiskotajā pētījumā Latvijas respondenti novērtē iespēju ātrāk nokļūt galamērķī – atzina 65%, tas ir lētāk un izdevīgāk nekā ar citu transporta veidu – 61%.
Ticot, ka:
- Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi, veicina reģionālo savienojamību un ekonomisko aktivitāti reģionos, kā arī veicina tūrisma attīstību.
- Tirgus konkurence ir pamats tam, lai pakalpojums tiktu sniegts par iespējami zemāko cenu un ar iespējami augstāko kvalitāti, tas attiecas arī uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.
- Latvijā ilgstoši pastāvošs valsts monopols dzelzceļa pasažieru pārvadājumos nav efektīvs un ir pretrunā ar brīvā tirgus un labas pārvaldības principiem.
- Latvijai ir nepieciešami uzlabojumi dzelzceļu pasažieru pārvadājumu kvalitātē, kurus “Vivi” (bijušais “Pasažieru vilciens”) nespēs nodrošināt vēl ilgu laiku – ritošais sastāvs ir novecojis, pasažieru komforts šādā ritošā sastāva ir zems, kā arī liela daļa transporta ir ar dīzeļdzinēju, kas ir videi nedraudzīgi.
Atzīstot, ka:
- Valsts monopols Latvijas iekšējo pasažieru dzelzceļa pārvadājumos ir novedis pie vairākiem korupcijas un izšķērdēšanas gadījumiem, kuri veicināja arī to, ka tika kavēta jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšana par vairāk nekā 10 gadiem;
- Latvijas iekšējais pasažieru pārvadājumu tirgus ir kopumā neliels, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Centrāleiropā un Rietumeiropā. Tas nozīmē, arī, ka privātā sektora pārvadātāju interese ir zemāka, nekā daudzviet citur Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka regulatoram un Satiksmes ministrijai jāizrāda proaktīvu rīcību meklējot potenciālos pārvadājumu operatorus.
- Latvijas dzelzceļa tīkls nav vienmērīgs – daudzviet dzelzceļa sliedes ir degradētas pēc ilgstošas daudzu gadu garumā iztrūkstošās apkopes, joprojām pat esošos maršrutos nav pabeigts elektrifikācija. Latvijai ir nepieciešamas investīcijas dzelzceļa tīkla sakārtošanā.
- Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus liberalizācija sekmēs arī TEN-T politikas ieviešanu.
Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:
- Regulatoram (Autotransporta direkcijai) un Satiksmes ministrijai nekavējoties veikt pasākumus, lai Latvijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgus ir liberalizēts.
- Regulatoram un satiksmes ministram proaktīvi meklēt uzņēmumus – pārvadātājus, kuri būtu gatavi iesaistīties Latvijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgū.
- Atļaut, ka operatori var dublēt maršrutus un atzarus, neierobežot ar likumu vai iepirkumu noteikumiem, ka vairāki pārvadātāji piedāvā līdzvērtīgus braucienu maršrutus. Atstāt plānošanu un koordināciju regulatora rokās.
- Satiksmes ministrijai paātrināt dzelzceļa tīkla infrastruktūras sakārtošanu – dzelzceļa sliežu remontu, elektrifikāciju, pasažieru platformu pārbūvi, signalizāciju pārbūvi un jaunu atzaru atvēršanu.
Pieņemts 2023. gada 9. decembra kopsapulcē
