Ņemot vērā, ka:
- Latvijā vērojot tendenci pēdējos gados ir iespējams, secināt, ka mirstības rādītāji turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc kapuvietām un apbedīšanas pakalpojumiem turpina pieaugt.
- Apbedīšana kapuvietās tomēr rada arī vairākus ilgtermiņa sarežģījumus. Pirmkārt, apbedīšana kapuvietās prasa atvēlēt lielas zemes platības tam, lai nodrošināt kapus, kuriem pietam ir tendence izplesties. Diemžēl šāda zemes izmantošana nav lietderīga, jo tas nozīmē, ka dekādēm, iespējams, pat gadsimtiem zemes gabals nevis tiek izmantots kaut kam produktīvam (mājokļu būvniecībai, industrijai vai lauksaimniecībai), bet gan tiek izmantots, lai tur turēt kapuvietas.
- Otrkārt, apglabāšana zārkos, ierokot ķermeni zemē, ir arī uzskatāma par videi nedraudzīgu apglabāšanu. Mūsdienu zārki bieži ir lakoti un apstrādāti ar citām ķīmiskām vielām, kuras veicina zārka ilglaicīgumu, tas nozīmē, ka pilnvērtīga ķermeņa bioloģiskā trūdēšana dažkārt var būt atlikta arī uz dekādēm. Tad kad ķermenis sāk trūdēt, tas piesārņo arī zemi un notekūdeņus.
- Latvijā ir vērojams, ka alternatīva apbedīšanai kapos – kremācija ir grūti pieejama, pakalpojums ir dārgs, ir novērojams, ka atsevišķos reģionos pakalpojums nav pieejams vispār, kas nozīmē, ka izvēloties kremācijas pakalpojumus ir nepieciešams pieteikties rindai tālākās pašvaldībās. Latvijā ir vērojams arī kolumbāriju trūkums.
Ticot, ka:
- Latvijai ilgtermiņā būtu jāpāriet uz video draudzīgākiem un no zemes izmantošanas viedokļa pamatotākiem nomirušo cilvēku apbedīšanas veidiem, nekā apglabāšana zārkos kapos.
- Kremāciju var uzskatīt par videi draudzīgu pieeju, pat neskatoties uz to, ka degšanas procesā rodas SEG emisijas – iespaids uz vidi kremācijai ir nesalīdzināmi zemāks, nekā apglabāšanai kapos. Daudzsološāk no vides aizsardzības skatupunkta izskatās ir arī inovatīvā aukstās kremācijas tehnoloģija, kur kremācijas procesa laikā SEG emisijas nerodas.
- Nāves un apbedīšanas jautājumu būtu jāapspriež arī kā politisko jautājumu, nevis jāvairās no šīs tēmas sabiedrībā valdošo aizspriedumu dēļ.
Atzīstot, ka:
- Latvijas sabiedrībā nāves un apbedīšanas tēma joprojām ir saistīta ar daudziem smagiem aizspriedumiem, politiskas diskusijas šajā tēmā ir grūtas un sastopas ar daudzu indivīdu nevēlēšanos runāt un bailēm.
- Daudzas Latvijas pašvaldības pie to esošā finansiālā stāvokļa nav spējīgas atrisināt gan kapu izplešanās, gan kremācijas iespēju trūkuma problēmas.
Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:
- Valdībai izveidot atbalsta programmu pašvaldībām krematoriju un kolumābriju būvniecībai.
- Valdībai apsvērt Latvijai iespēju sākt ieviest arī aukstās kremācijas tehnoloģiju, lai piedāvāt šobrīd zināmo videi draudzīgāku risinājumu.
- Uzsākt politiskās diskusijas valdībā par to, kādā laika rāmī un kādā veidā Latvijā tiktu ierobežoti apbedīšanas kapos zārkos pakalpojumi.
- Par pašvaldību atbildīgajai ministrijai uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņu, ar mērķi destigmatizēt diskusijas par nāves un apbedīšanas problēmjautājumiem, kā arī paskaidrot sabiedrībai kremācijas labumu salīdzinājumā ar apglabāšanu zārkā.
Pieņemts 2023. gada 9. decembra kopsapulcē
