Divu līmeņu pašvaldības – jauns pašvaldību modelis tautsaimniecības izaugsmei

Ņemot vērā, ka:

• 2021. gada stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kura ir samazinājusi pašvaldību skaitu no 119 uz 43. Jau šobrīd ir redzams, ka tas gan ļāvis ietaupīt budžeta līdzekļus, kas ļāvis to novirzīt citu budžeta mērķu finansēšanai. Arī šobrīd ir skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir uzlabojusi pārvaldes efektivitāti, samazinot birokrātiju.
• Latvijas pašvaldību domes ne vienmēr ir ieinteresētas sadarbībā ar citām pašvaldībām iedzīvotājiem svarīgajās jomā kā izglītība, veselības aprūpe, transporta pakalpojumi u.c.
• Latvijas pieci plānošanas reģioni līdz šim nebija spējīgi attaisnot uz sevi uzliktās cerības, par spīti daudzu gadu darbam, plānošanas reģioni nav spējuši nozīmīgi veicināt starp pašvaldību sadarbību un integritāti.
• Latvijai ir raksturīga augsta iedzīvotāju reģionālā mobilitāte, ko nosaka nevienmērīgs darba vietu un iedzīvotāju dzīvesvietu izvietojums, īpaši izteikta šī parādība ir Rīgas plānošanas reģionā, kur katru darba dienu tiek novērota svārstmigrācija starp Pierīgu un Rīgu.

Ticot, ka:

• Starp pašvaldību sadarbība Latvijai ir nepieciešama gan lai uzlabotu pašvaldības pakalpojumu kvalitāti, gan arī lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
• Latvijas pašvaldības ir vēl potenciāls uzlabot pakalpojumu kvalitāti – satiksmes, pasažieru pārvadājumu, izglītības, veselības aprūpes u.c.
• Veidojot divu līmeņu pašvaldības vairs nebūs nepieciešams uzturēt plānošanas reģionos kā institūcijas.

Atzīstot, ka:

• Diskusijas par divu līmeņu pašvaldības publiskajā telpā, Saeimā un Ministru kabinetā bija dzirdamas ar zināmu regularitāti kopš 200. gadu sākuma, it īpaši uzņemot aktualitāti tiklīdz tika skatīta 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma. Diemžēl ne ar kādiem panākumiem šīs diskusijas nav sakņojušas.
• Latvijas plānošanas reģioni ar esošo pilnvaru daudzumu nevar ietekmēt pašvaldību politisko pārvaldi un to vēlmi sadarboties ar citiem reģiona novadiem un valstspilsētām.
• Divu līmeņu pašvaldību ideja sastopas arī ar zināmu pretestību no pašvaldību politiķu puses, īpaši saspīlēti tas ir redzams Lielrīgas reģionā, kur Pierīgas pašvaldības nevēlas zaudēt tās daudzās privilēģijas, kuras tām nodrošina politiskā neatkarība no Rīgas valstspilsētas.
• Divu līmeņu pašvaldību ieviešanas procesā izaicinoša var būt arī Saeimā debate par to kuras funkcijas būtu jānodod pirmajam līmenim un kuras otrajam līmenim, īpaši ņemot vērā, ka partiju iekšienēs var būt esošo pašvaldību pretspēki, kas varētu lēmumu pieņemšanā atstāt savu ietekmi.

Partijas “Latvijas attīstībai” jaunatnes nodaļa aicina:

• Esošo piecu plānošanas reģionu robežās izveidot reģionāla līmeņa pašvaldības, kurām prioritāti būtu iedalāmas sabiedriskā transporta, satiksmes infrastruktūras, izglītības un veselības aprūpes uzturēšana. Savukārt, novadu un valstspilsētu līmeņa pašvaldībām prioritāri būtu jāiedala mājokļa, vides un labiekārtošanas politiku, kā arī īpašumu pārvaldību. Saeimas diskusiju laikā ir iespējams arī ieviest arī korekcijas pienākumu pārdalē.
• Veidojot reģionālās pašvaldības būtu jālikvidē plānošanas reģionus, visas to esošās funkcijas nododot reģionālām pašvaldībām.
• Reģionālām pašvaldībām būtu jābūt iedzīvotāju tieši ievēlētām, modeļi kuros pārstāvjus deleģē reģionu politiskajai pārvaldē deleģē no novadu un valstspilsētu pašvaldībām nevar uzskatīt par demokrātisku. Lai nodrošināt, ka reģionālo pašvaldību iedzīvotajiem ir tiešāka saikne ar šī reģiona politisko pārvaldību, būtu jārīko šīs politiskās pārvaldības vēlēšanas.